Toms Gumpenbergs OFM Cap

Jānis Keičs, Tei rūka, kas durovys vēre, www.latgale.lv/lg/files/download?id=1266

  

Tei rūka

(Prīstera Kārļa Gumpenberga pīmiņai i munys pyrmuos grāksyudzis atmiņai)

Tei rūka, kas durovys viere,

Iz bazneicu ītu lai as,

Vēļ šudiņ man acīs redzīs,

I nazyud nu atmiņas...

Tod mozuo rasgaļa grākus,

Pyrmūreiz syudzieju tev.

Tu muocēji mūdynuot spāku

Pasaļaut Dīvam na sev.

Maņ duovoji svātbiļdi mozu,

Kur Jezus klauvej pi sirds...

Vēļ lyugšonu gruomotā munā,

Jei sasaglobuose ir.

Tys beja, kai ceļa suokums,

Kaids visim ticeigim ir.

Īt laiki, vīn Dīva tykums

Nu grākim pasauli škir.

Cik daudzim gryutajūs godūs

Tu leidzieji ticeibu rast.

I zynuoji, mīru tev nadūs -

Tī, kurim tū nasaprast...

Nu Vuoczemes ateimūt dzymtuos,

Par Latveju tuoļuok ceļš īt...

Tovs gors tev nadeve rimtīs,

Kur stepe bez gola zīd...

Tī, tuolajā Kazahstanā,

Dīvam jauns templis slīts,

Pēc kura īsvieteišonas

Dreiž piedeigais ceļš ir īts...

Bet rūka, kas bazneicas vuortus,

Ikvīnam bej gotova viert,

I saceitī svieteibys vuordi -

Nikod tūs maņ naaizmierst...

Niu svieteigū kuortā tu īcalts -

Tuoms, Karls fon Gumpenbergs!

Vuords– ticeibas klintī īkolts,

A rūka...vēļ durovys ver...

Ikvīnam cylvākam laikam ir tai, ka vysduorguokuos atmiņas saistuos ar pyrmajim sūlim myusu tik naizzynuotajā pasaulē. Myusus pīsaista dzymtuo puse ar sovom naatkuortojamom vītom, nūtykumim i ar cylvākim, kuri tevi veiduojuši. Kotru reizi apcīmojūt dzymtas kopus, muns ceļš vad gar Bykovas (Gaigalovas) bazneicu i vīnmār pruotā īnūok tuos dīnas, kod staiguoju iz klebonu vuiceitīs Dīva vuordus.

Te mani sagaideja cīš nūpītns, vīnkuoršs, garā, malnā talarā gierbīs bazneickungs. Mani puorsteidze, ka ar mani, taidu mozu bārņuku, jis runuoja cīši nūpītni. Jam beja taids samtaini - dyucūšs, zams bass. Pēc īrostuo: „Lai ir slaveits Jezus Krystus”, pabučoju jam rūku, i suokuos myusu sarunas par Dīvu, pasaules radeišonu, cylvāka syuteibu i lyugšonom grāku pīdūšonai. Tei rūka man palykuse pruotā. Ar tū rūku tyka atvārti bazneicas duorza mozī vuorteņi, kod mes obi kaidā nūvokorā vīni poši guojom iz bazneicu. Tyka īdagta gaisma. Dīvnoms suoka mirdzēt sovā mikriešļa nūslāpumaineibā... Muns guojīns iz pyrmū spovedi... Tei rūka man deva pyrmū Kumuneju. Bazneica pylna, mes – seši īsvietejamī, gūda krāslūs pošā vydā. Dīna saulaina. Breineigs breids...

Tai es satyku sovā dzeivē Kārli fon Gumpenbergu, Mozū kapucīņu bruoļu ordeņa tāvu Tomasu. Nivīns jau tūlaik eisti nazynuoja juo ceļu iz Bykovas bazneicu. Taids nūslāgts sevī, bet ar miļzeigu īdvesmas spāku, ticeibas apstaruots. Bykovā jis suoka kolpuot 1960. godā. Runuoja, ka vuocīts, ka saimē vysi bruoli – bazneickungi. Bet vīns gon – autoritāte cylvāku vydā roduos cīši uotri. Nasabeida ari nikaidu fizisku dorbu. Kod vajadzieja salobuot bazneicas tūrņa bleķa jumtu, pats kuope tūrnī, pats uzstuodieja zibiņsnūvedieju tūrņa golā. Apkuortejī ar bailem vierēs, a bazneickungs tikai pasasmiejuos, saceidams, ka Dīvs pasorguos i nav kuo beitīs.

Muni dzeives celi aizguoja nu Bykovas. Studejis, dorbs. Guoja godi... A tod vīnu reizi Privšūs tyka pīmināts Gumpenberga vuords. Asūt puorsacielīs iz Kazahstanu pi tai saukatajim „Volgas vuocīšim” , kas tī izmytynuoti pēc II Pasauļa kara. It kai jau aizguojs myužeibā... Vēļ pēc godim dzierdieju, ka kaut kur publiceita ziņa, ka jis pasludynuots par svieteigu. Atcerūtīs bierneibas godus, man roduos cīši lela interese nūskaidruot vairuok par breinišķeiguo gareidznīka likteni. Rokūs pa visim īspiejamim interneta resursim Latvejā, Vuocejā, Vatikānā, Krīvejā, Kazahstanā... Tai dūmojūt par bejušu roduos arī dzejūļs, kuru veļtieju Kārļa Gumpenberga pīmiņai i sovys pyrmuos spovedes atmiņai – „Tei rūka”. Pēc dzejūļa uzraksteišonas mani i suoka kustynuot tys mekleituoja gors. Pa kripateņai kruojuos informaceja. Nikū jau dižu nasameklieju, palyka daudzi naatbiļdeiti vaicuojumi. Tāva Tomasa myužs jau byutu vasalys gruomotas vārts. Vīns nu gora gaismas nesiejim Latgolā.

Tuoļuok raudziešu apkūpuot īgiutū informceju. Varbyut vēļ byus cylvāki, kuri zynuoja svātū tāvu Tomasu i as byušu laimeigs, jo kaids atsyuteitu maņ kaidu viesti   par maņ nazynomom juo dzeives gaitom.

         Pēc I Pasauļa kara, Reigas metripolita Antonija Springoviča aicynuoti, Latvejā īsaroduos kapucīnu bruoli nu Bavārijas.

Mozuokū bruoļu Kapucīnu ordeņs (lat. Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum, saeisynuojums: OFMCap) – trešīs Sv. Franciska nun Asīzes dybynuotuos Mozuokū bruoļu ordeņa reformeitīs atzors. Pakļauts Svāto Krāsla jurisdikcejai. Īškejā puorvaļdē naatkareigs a pastoralū dorbu veic, saskaņojūt ar diecezes veickupu.

 1929. godā tyka nūdybynuots pyrmais kapucīnīšu klūsters Skaistkalnē. 1933.godā kapucīnīši puorjēme pastorālā apryupē Sv. Alberta bazneicu Reigā. Nu 1935.goda suokuos kapucīnīšu darbeiba Latgolā, kod Viļakas dekans Alfons Vaivods uzaicynuoja iz Viļaku kapucīnu tāvu Tomu-Tomasu Gumpenbergu. Kapucīni beja katuoļu mūku ordeņs ar cīši stingrim statutim. Bruoli parosti volkova garus, raupjus habitus, sandales, kuras parosti apuove bosuos kuojuos. Jī gribie veiduot sevī i cytūs Dīva vaļsteibu, sekojūt sova dybynuotuoja, Sv. Franciska pīmāram – nabadzeibā, evangeliskuos dzeives vīnkuoršeibā i sludynojūt evangeliju. Tāvs Toms, byudams Viļakā, ar prīku pījēme dūmu par klūstera ceļtnīceibas napīcīšameibu tīši Viļakā. Tai tāvs Tomass Gumpenbergs klive par klūstera dybynuotuoju. Klūsters darbeibu suoce 1936. goda 8. sentebrī. Byudams pēc profesejas arhitekts, jis projektieja i vadieja klūstera ceļtnīceibas dorbus nu 1936. goda leidz 1940. godam, kod tyka pabeigta klūstera ceļtnīceiba. Tei beja plaša treju stuovu myura āka ar kapelu.

Leidz tam mūki Viļakā asūt dzeivuojuši i kolpuojuši nalelā kūka sātā, kuras dieļu pībyuvē beja īreikuota kapela. Klūsteri uzcēle nūjauktuos vacuos kūka bazneicas vītā. Klūsteri īsvietieja 1940. godā pāvesta syutnis Antonijs Arata. Tymūs laikūs klūsterī dzeivuojuši treis kapucīņu bruoli, kuri guoja tautā, navys siedieja cellēs. Jī veice lelu izgleituošonas dorbu i īsakļuove Viļakas sabīdriskajā dzeivē. Agruok ļauds asūt guojuši nu reitim iz kapelu klauseitīs, kai bruoli augšā dzīd himnas.

Vēļ juopīmiņ bruoļu sadarbeiba ar Viļakas katuoļu bazneicu. Ir mināts, ka 1937.godā Viļakas katuoļu bazneicai tāvs Tomass pasyuteja Italejā jaunus i skaistus procesejas karūgus i baldahinu.

 1940.godā PSRS okupeja Latveju i okupacejas vara aizlīdze ordeņa darbeibu. Visi, kuri napaspieja izbraukt iz Rītumim, tyka aresteiti i represeiti.

Līkās, ka iz itū periodu attīcynomys prīstera Krišjāņa Damberga OFMCap, raksteitais interneta portālā katedrāle.lv 2009. goda 22. 02. publiceitajā rokstā „Ticēt Dieva mīlestības piedodošajam spēkam”. Te prīsters stuosta, ka tod, kod tāvs Toms Gumpenbergs tyka mūceits Centralcītuma pogrobūs Reigā, sovim spydzynuotuojim saciejs: „Jo ūlu iļguok vuorej, tei arvīn cītuoka kliust.” Itūs vuordus sokūt, juo sejā ir bejuse taida paļuoveiba i mīrs, ka vojuotuoji navariejuši nikū ībiļst i vieļuok palaiduši breiveibā. Dambergs roksta i vaicoj – nu kurīnis prīsterī beja taids spāks? Jis roksta, ka nu cytu cylvāku līceibom ir daudz dzierdiejs par tāva Toma apduovynuoteibu i plašojom zynuošonom vysdažaiduokajuos dzeives jūmuos, kurys jis izmontuoja, byuvejūt bazneicas, rasejūt projektus bazneicu oltorim i veicūt cytus dorbus. Prīsters Dambergs roksta, ka dūmojūt par tū ir saprats, ka tāvs Toms nikod nabyutu varējis izturēt gryutūs dzeives puorbaudiejumus bez dzeivas i stypras ticeibas Dīvam i Dīva mīlesteibas pīdūdūšajam spākam.

Nu 1941. goda leidz 1944. godam Karls Gumpenbergs kolpuoja Reigas Sv. Alberta bazneicā.

Pēc II Pasauļa kara beigom, kod Latveja otkon tyka okupāta nu PSRS, tāvs Toms tyka izsyuteits iz Sibireju. Par gaitom Sibirejā materialu faktiski nav, izjamūt dažys epizodis, kas ir munā reiceibā.

2001. goda 26. oktobra avīzē „Latgales laiks” ir publiceits Terēzes Jonānes roksts par Tilžas katuoļu draudzes prīsteri Albert Budži, kurš vairuokus godus ir vadiejis Latgolas Pietnīceibas instituta ikgadejuos konferencis „Latgolas paguotne, tagadne, nuokūtne” dorba grupu.

 Iz roksta autoris vaicuojumu: „Kas jiusūs ir īsiejs lelū cīneibu pret Latgolas viesturi?”, Alberts Budže atbiļd, ka Latgola ir juo dzimtene, ka ite dzymuši i dzeivuojuši juo vacuoki. Daudzi gareidznīki ir struoduojuši Latgolas lobā. Jis pīmiņ, ka praksē bejs pi kapucīnu tāva Toma, kurš byudams vuocīts, dzeivuoja i kolpuoja Latgolā i dybynuoja arī vuocīšu draudzi Sibirejā. (Acīmradzūt – dūmuots izsyutiejums iz Sibireju.)

Munupruot, ļūti zeimeigs fakts. Bavarijas baronu dzymtas piecnuociejs, nūstyprynoj Dzymtuos Latgolas mīlesteibu tūpušajam prīsteram. I tik cīši, ka palics atmiņā iz myužu! Voi tys naaplīcynoj personeibas spāku?

Nu pēckara dokumentim atrodu Tāvu Tomasu pīmineitu 2005.goda 7.-8. juņa Starptautiskuos konferencis „Nacionaluo pretuošonuos komunistiskajim režimim Austrumeiropā pēc II Pasauļa kara” materiālūs, kur jis pīmināts viļakītis, nacionaluo partizana sīvas, Leontīnes Augustānes (Slucka, dzymuse Romāne) atmiņuos, kuras pīraksteitas Jaunjelgovā 2002. goda febralī. Vīnkuorši divi  teikumi:  „Kapucīnu mūks Kārlis Gumpenbergs (1904-1984) beja gara auguma vuocīts. Mežā jis natyka radzāts.” Bet tei ir līceiba, ka pēc kara Tāvs Tomass beja atsagrīzs Viļakā turpynuot pyrms kara īsuoktū svieteigū dorbu. Kurā godā jū izsyutieja i konlreti iz kurīni – naatrodu...

Kazahstanys katuoļu portala materiali viestej: „1939. godā Tomass Gumpenbergs nu Bavarijas kūpā ar bruoli-franciskāni atbrauce misijā iz Latveju. Tī jū puorsteidze karš. Beja aresteits, 7 godus atsaroduos cītumā. Leidz atbraukšonai iz Aktjubinsku 1977. godā – struodoja Latvejas draudzēs. Tāvs Tomass beja dziļš teologs i lobs gareigais tāvs. Pi juo brauce iz spovedem nu Reigas 200 – 300 km i nu cytom piļsātom. Beja cīš talanteigs arhitekts. Pēc juo projektim uzbyuveiti 20 oltuori gotiskā i baroka stilā. Atbyudams sovu laiku Sibirejas liegerī, izstruoduoja projektu tyltam puor lelu Sibirejas upi, kurš tyka ari uzbyuveits. Jis pats tyka saciejs, ka nikod nav bejs atvalinuojumā, deļtuo, ka nikod tam nabeja laika. Gulieja tikai 3-4 stuņdis dīnnaktī, a Aktjubinskas i Makinkas dīvnomu ceļtnīceibas laikā pat naktīs vyspuor nagulieja. Myra Aktjubinskā 1984. godā.”

Leidz nūkliušonai Kazahstanā tāvs Tomass pēc Sibirejas liegera izcīsšonas atsagrīze Latvejā.

Informacejā par Dvietes Sv. Staņislava Kostkas Ruomas katuoļu bazneicu ir mineits, ka prāvests K. Gumpenbergs tī kolpuoja nu 1954. goda leidz 1958. godam. Dvietes bazneica beja sagrauta Pyrmo Pasauļa kara laikā. 1929. godā bazneica beja atjaunuota i 17. novembrī Ilūkstes dekans J. Velkme īsvietieja atjaunuotū bazneicu. Ap 1750. godu Dvietē beja uzvasta kūka bazneica. Pēc myura bazneicas uzvelšonas, kūka bazneicu puorvede iz Zareņu kopim, a juos vītā uzstuodieja lelu čuguna krystu. Pēc II Pasauļa kara krysts beja nūlauzts. K. Gumpenbergs tū samontieja i otkon uzstuodieja bazneicas prīkšā pretim lelajim vuortim.

Par kolpuošonas godim nu 1958. – 1960. munā reiceibā informacejas dīmžāl nav.

1960. godā Tāvs Tomass īsaroda Bykovā (Gaigalovā) i suoka kolpuot munā dzymtajā draudzē.

Bykovas Vysusvātuokuos Jezus Sirds Bazneica calta 1825. godā par draudzes lūcekļu sazīduotajim leidzeklim ar vītejuos muižnieces S. Benislavskas atbolstu 1794.godā caltuos kūka bazneicas vītā. Konsekreita 1896. godā. Vairuokas reizes puorbyuveita i paplašynuota. Oltori veiduoti gotikas stilā. Sovu rūku bazneicas puorveidē pīlicss ari Kārlis Gumpenbergs. Byudams arhitekts, jys izprojektieja i izsyta divus jaunus lūgus presbiterejas apgaismuošonai, izprojektieja i sovom rūkom uztaiseja kūka sūlus bazneicai.

 1970. godā tyka uzbyuveitas jaunas varganes (Romulds Jermaks), a vargaņu dekorativuos kūka detaļas – vimpergus ar krysta pučem i krabjim, izgrīze prāvests pats. Tāvs Tomass nūmainieja ari prāvesta A. Rimoviča kūkā grīztuos oltora figuras pret gipsī atlītom. Ryupedamīs par draudzes tuoļuoku darbeibu, tāvs Tomass izprojektieja i uzbyuvieja bazneickunga sātu bazneicas duorzā, dēļ tam, ka bazneicas īpašumi tymūs godūs tyka atjimti. Tej sāta sovam mierkim kolpoj vēļ šudiņ.

Cik atguodoju nu bierneibas, prāvestu Gumpenbergu meiļoja tauta, bet īneida padūmu varas puorstuovji, kas vysaižuok centēs juo dorbu traucēt. Eipaši – dorbu ar bārnim. Mozī ministranti tyka pat izsmīti vītejuos i centralajuos avīzēs. Ari muna staiguošona iz puotorim nūtyka dalejā slepeneibā, beistūtīs nu vojuošonom. Pēc pyrmuos Komunejas svātkim muna pīdereiba bazneicai tyka zynoma školā, bet tai kai beju muoceibuos teicamnīks, nivīns nikū daudz navarieja pasceit. Pakaunynuoja i vyss. Bet ateistu propaganda školā tyka cīši attesiteita. Laikam beja baist nu tāva Tomasa leluos autoritatis. Streidūs ar varas puorstuovim tāvs Tomass saglobuoja mīru, atbiļdieja gudri, kai lels filozofs i nivīns jū navarieja vinnēt ar sovim sprostajim „sovetčinas” argumentim.

Kai nūtyka juo aizīšona nu Bykovas i iz kurīni – nazynu. Tagad tikai atrodu informaceju par juo tikšonu Kazahstanā, Aktjubinskā.

         http://www.catholic-kazakhstan.org/Aktobe Itymā interneta lopā atrodu precizus Kārļa Gumpenberga dzimšonas datus (*10.03.1904 - + 05.01.1984), kai arī tū, ka jis īsaroda Aktjubinskā 1979.goda decembrī. Te atrūdama ari Aktjubinskas draudzes viesture.

         Draudze pīdar pi vacuokajom Kazahstanā. Ruomas katoļu draudze dybynuota II Pasauļa kara beiguos, kod tī tyka izsyuteiti tai sauktī „Volgas - vuocīši”. Vuocu katuoli puļcejuos iz lyugšonom dažaiduos piļsātas vītuos svātdinēs i katuoļu svātkūs. Prīsters daleja svātū sakramentu pa naktim, deļ tam, ka ticeigī tyka vojuoti nu varas īstuodem. 1978. godā tyka nūpierkta sāta kapelai. Pyrmais draudzes prīsters beja Karls Tomass Gumpenbergs, padūmu dorba nūmetņu cītumnīks. Jis īsaroda 1979.godā Aktjubinskā nu Latvejas. Pēc atļaujas saņemšonas nu Moskvas, 1981.godā suokuos bazneicas projekteišona i ceļtnīceiba.

1984. goda 5. janvārī Karls Tomass Gumpenbergs aizguoja myužeibā. Palyka juo paveiktī dorbi cylvāku dvēselēs, juo izsapņuotī oltuori, bazneicas, kas vysod atguodynuos svātū tāvu.

Losūt materialus par Kazahstanas veiskupu Svātuo Krāsla apmieklejumu Juoņa Puovula II pontifikata laikā, atrodu informaceju par Kazahstanas katuoļu bazneicas kandidatim beatifikacijai - pasludynošonai par svieteigim. Tū vydā beja ari Tāvs Tomass Marija Fraiherrs fon Gumpenbergs OFMCap. Tai es pyrmū reizi uzzynuoju sovas dzymtuos draudzes prāvesta pylnu vuordu.

Cik daudz iz pasauļa vēļ naizzynuotuo... A vyss suokuos ar vīnu dzejūli...