Rom 13, 8-10, svētdiena XXIII A

Rom 13, 8-10

Baznīca, manuskripts no Austrijas 13.gs.
Institut für Realienkunde - Universität Salzburg
Church - Institute of Material Culture of the 
Middle Ages and the Early Modern Period, 
Austria - CC BY-NC-ND.

Apustulis Pāvils Baznīcu uzlūko kā harismātisku Kritus Miesu, kur katram ir sava vieta un loma, un šīs svētdienas lasījumā viņš aicina aktīvi pakrizēt tuvākmīlestības bausli. Upurgatava dzīve veido kristieša identitātes kodolu, kas īstenojas pazemībā ar gatavību kalpot mīlestībā citiem. Ja kristietis sevi Dieva priekšā pozicionē kā upurgatavu, tad arī grib sevi upurēt saskaņā ar Dieva darbības modeli, kas atklājās Jēzū Kristū. Lietojot visas saņemtās dāvanas kristietis ņem vērā to, ka visi pieder katram un katrs visiem, un tas ir kā vienā miesā savstarpēji sadarbojas dažādi elementi.

Visi baušļi tiek ietverti mīlestības bauslī un šajā bauslī ir ietverta Dieva atklāšanās, kurā Viņš mūs iemīlēja līdz pat beigām. Ja kristietis mīl, tad izpilda visus baušļus, bet kas tā ir par mīlestību? Tā nav savtīga un uz sevi vērsta mīlestība, kuru motivē saņemtie glaimi un īslaicīgi stimuli, un kurā savstarpēji pievelkas simpātiju vadīti, bet tā ir cita veida mīlestība, kurā esam gatavi zaudēt sevi.

Pāvils norādīja kā kristietim vajadzētu dzīvot un piemin pamatbausli: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Baušļos ietvertie aizliegumi ietver arī pozitīvo vērtību, pretēju grēkam un uzsver radošo elementu: laulības saites stiprināšana, cieņa pret cilvēka dzīvību, labklājību un īpašumu. Vienīgais parāds citiem ir mīlestība. Mīlestība ir Svētā Gara dāvana, kas ļauj veidot kopienu un raksturo to. Šī mīlestība nav veids kā ieticēt sapnim par vispārēju cilvēces mīlestību un neskaidriem vēlējumiem. Pāvilam mīlestība attiecas uz konkrētu kopienas dzīvi.

Kad apustulis rakstīja šo vēstuli, viņš romiešu baznīcu vēl nepazina, bet bija skaidrs, ka komunikācijā ar viņiem varēja izmantot pienākumu jēdzienus, jo jūdu izcelsmes kristieši pazina Likumu, bet pagānu izcelsmes kristieši pazina pilsoņu pienākumus. Tāpēc Pāvils lieto vārdu “parāds”, lai iezīmētu katra kristieša pienākumu mīlēt brāļus un māsas viena Kristus Miesā. Pāvils raksta par mīlestību kā pienākumu un pārādu, taču mīlestība nevar būt kā atmaksa, jo tā nav kā preču apmaiņa starp cilvēkiem, bet Likuma piepildījums.

br. Jānis Savickis OFMCap