1 Kor 12, 12-30, svētdiena III, C

1 Kor 12, 12-30

Kristus godībā sēžot tur krustu un atvērtu grāmatu un svētī ar labo roku,
Eņģeli abās pusēs. Dieva roka virs Kristus galvas tur "Q" burtu, kas iesāk 
vārdu "QVONIAM". Eņģelis zem Kristus kājām veido burta "Q" ļipiņu.
manuskripts no Lielbritānijas, 1100-1140.g.

26. janvāra svētdienā turpinām lasīt Pāvila Otro vēstuli korintiešiem 12. nodaļu, un pēc iepriekšējās svētdienas mācības par Gara dāvanām, apustulis pāriet pie Baznīcas attēlošanas kā pārdabiskā Kristus Miesa (1 Kor 12,12-26). Šie Pāvila vārdi ir viens no Baznīcas izpratnes pamatiem, kuros atskan apustuļa atgriešanās pieredze ceļā uz Damasku, kur viņš dzirdēja Kunga vārdus: “Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā?” (Apd 9,4) un saņēma skaidrojumu par savu kristiešu vajāšanas kampaņu: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā” (Apd 9,5). “Ja Kristus Miesa un locekļi pieder tam pašam organismam, tad neveido divus. Viņš atstāja tēvu un māti, savienojās ar savu sievu un būs divi vienā miesā. Atstāja Tēvu, jo “sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu” (Filip 2,7). Savienojās ar savu sievu jeb ar savu Baznīcu.”*

Dažādībai nepieciešama vienotība līdzīgi kā cilvēka ķermenim nepieciešama harmoniska sadarbība dažādajos locekļos, tā Baznīcai ir nepieciešamas dažādas garīgās dāvanas un paklausīgus tām ticīgos, kas savstarpēji papildinās un palielina garīgos labumus. Baznīcas tēls kā dzīvs organisms prasa no visiem tās locekļiem solidaritāti (1 Kor 12, 26-27). Pāvils izcēla trīs harizmātus: apustuļu, praviešu un skolotāju, kas aptver vārda kalpojumu pateicoties kuram tiek sludināts un pieņemts Evaņģēlijs. Pēc tam seko četras citas dāvanas: darīt brīnumus, dziedināt, veikt žēlsirdības darbu un runāt dažādās mēlēs. Kopā tās ir septiņas dāvanas, kas izsaka pilnību, jo Dieva darbs ir Baznīca un tāpēc Viņš rūpējas, lai tai būtu viss nepieciešamais ticības dzīvei un sūtībai.

Uz kādiem apdraudējumiem vienotībai Pāvils norāda šajā lasījumā? Apustulis vairākas reizes atgādina, ka miesas locekļiem jābūt daudz un dāžādiem (1 Kor 12,14) un Viņš uztraucās par dažādības trūkumu. Dažādība ir nepaciešama, lai nejauktu vienotību ar vienveidībum, jo tā apdraud Baznīcu, jo tad to veidotu vienādi locekļi un tas vairs nebūtu harmonisks ķermenis, bet kaut kāds briesmonis. Pāvils arī raizējās par šķelšanos (1 Kor 12,25), jo ķermeņa vienotība izpaužas kopdarbībā, kad ciešam un priecājamies kopā (1 Kor 12,26), Pāvils arī ievēroja, ka kādi indivīdi vai grupas pašas izslēdzas no kopienas, visdrīzāk uzskatot, ka tās ir pašpietiekamas (1 Kor 12, 15-16). Vairākos vārdos (1 Kor 12,22-25) Pāvils gribēja atturēt ticīgos, lai neveidojas cienīguma pakāpes starp vieniem un otriem, ka viena harizma vai funkcija ir nepieciešama, bet otra nē, vai kāds mokās ar mazvērtības un kāds dominē ar pārākuma sajūtu. Pāvils vēlējās stiprināt kristīgo identitāti tiem, kas ļāvās mazvērtībai un bija bez redzamām harizmām, dāvanām vai talantiem, kas lika viņiem justies kā otrās šķiras kristiešiem. Tiem, kas varēja justies pārāki Pāvils vēstulēs nākamajā nodaļā piedāvā mīlestības himnu (1 Kor 13, 1-13).

“Pāvila vēstulēs jau vārda pilnā nozīmē ir attīstīta baznīcas teoloģija, kuru pārspēt nevar arī pašreizējā baznīcas teoloģija.”** Kopiena ar Kristu kļūst redzama ticīgo solidaritātē un kopīgā visu Krisus Miesas locekļu līdzdalībā ciešanās un sāpēs, un tāpēc Pāvilam visatbilstošākais vārds, lai aprakstītu Kunga Baznīcu ir Kristus Miesa. Miesa vispirms nozīmē Jēzus miesīgo un zemes dzīvi, pēc tam dara klātesošu sakramentālā veidā paaugstināto Kungu maizes un vīna veidā Vakarēdienā un no tā izriet ticīgo dzīves kopiena ar Jēzu Kristu, Baznīcas Galvu. Baznīcas definēšana kā “Kristus Miesa” ir svarīgākie Pāvila vārdi par Baznīcu.

*sv. Augustīns, Sprediķi par sv. Mateja Evaņģēliju, 91. sprediķis 6.7.

**Karls Rāners, Ticības pamatkurss. Ievads kristietības jēdzienā, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2024. 332 lpp.

br. Jānis Savickis OFMCap