Bar 3, 9-15. 32 - 4, 4, Lieldienu vigīlija

Bar 3, 9-15. 32 - 4, 4

Ūdens svētīšana Lieldienu Vigīlijas liturģijā
Franciskāņu Misāle no 14.gs. vidus Francijas

Lieldienu Vigīlijas Dieva vārda liturģijā kā sestais lasījums tiek lasīts fragments no pravieša Baruha grāmatas, kas ir kā viens no pakāpieniem, lai klausītājs pēc iespējas pilnīgāk iesaistītos ar sirdi augšāmcelšanās noslēpumā un lai ticīgo skatiens pēc iespējas dziļāk būtu vērsts uz Jēzu, Dieva Gudrību, cilvēces gaismu un dzīvību. Pēc trīs pirmajiem lasījumiem (Rad 1,1–2,2; Rad 22,1–18; Izc 14,15–15,1), kuri atgādina par svarīgiem notikumiem pestīšanas vēsturē seko pravietiskie teksti un Baruha grāmata ir viena no tām: pēc diviem pravieša Isaja lasījumiem (Is 54,5–14; 55,1– 11) un pirms Ezehiēla (Ezek 36,16–28). Pravietiskie vārdi pārstāv trīs lielos praviešos: Isaju, Jeremiju (jo Baruhs pārstāv Jeremija skolu, bija viņa asistents) un Ezehiēls. Katra pravietiskā vēsts savā veidā pasludina dievišķo pestīšanas solījumu un jauno derību pēc Bebilonas trimdas skumjās pieredzes. Ja skatamies pēc kārtas praviešu vārdus, tad sākumā Isajs (54,1-17) sludināja, ka Kungs Jeruzālemi, savu līgavu, kas bija sagrauta un satricināta, padarīs par jauno Jeruzālemi un to darot apstiprinās, ka Viņa griba ir mūžam ievērot derību un šī mūžīgā derība aptver visus, kas pēc tuksneša pieredzes atgriezīsies pie Kunga (Is 55,1-11). Baruham Likuma dāvana kļūst par drošu pavadoni, kas apgaismo ceļu un vada dzīvi, un Ezehiēls pasludināja, ka izkaisītais Izraelis ar šķīstošo ūdeni tiks attīrīts no visiem grēkiem un saņems jaunu sirdi un garu. Pēc šīs  iekšējās atjaunošanas vēsts izskan jaunās derības definīcija: “jūs būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs” (Ez 36,28) un ar šiem vārdiem noslēdzas lasījumi no Vecās Derības, lai mūs sagatavotu tam, kas īstenojās Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanas notikumā. Kāpēc Baruha grāmatas lasījums ir jāuzlūko citu lasījumu un visas Vigīlijas kontekstā? Jo Visa Pashālā noslēpuma kopums ir svarīgāks nekā daļa vai atsevišķs Rakstu lasījums.

Baruhs mēģināja atbildēt uz gadsmtiem sasāpējušo jautājumu, kāpēc Dievs pieļāva Babilonas trimdu un tautas iznīcināšanu? Izraelis tika izklīdināta starp svešām tautām un viņiem radās nopietnas problēmas ar savu piederību un ticību, jo viņi bija atdalīti no savas zemes. Par ko trimdinieki bija kļuvuši? Tauta bija bez svētnīcas, reliģiskā kulta, vadības un pats svarīgākas bez Dieva klātbūtnes sajūtas. Vai Dievs viņus pameta vai vēl ir ar viņiem? Baruha grāmatas mērķis ir palīdzēt diasporas ebrejiem pilnībā izdzīvot savu ticību saskaņā ar Kunga Likumu (Toru). Babilonas trimdas traģēdija un tās sekas ir klātesošas gandrīz visās grāmatas lappusēs, jo izsūtīšana bija pamatotās dievišķo dusmu sekas (Bar 2,13.20), kas nesa pakļautību, pazemojumu (Bar 2,5), negodu, lāstu, nosodījumu (Bar 3,8), pāragru nāvi (Bar 3, 11) un verdzību (Bar 4,31-35). Kunga dusmas bija veids, kā Dievs reaģēja pret savas tautas grēku, nepaklausību un sacelšanos. Babilonas trimda ir paradigmatisks sods. Baruham tas bija brīdis, lai pārdomātu notikušo, saprastu tā dziļāko jēgu, lai nobriestu ticībā un izprastu nemierīgo vēsturi, kas, cilvēciski skatoties, bija tikai slaktiņu un postu virkne. Šīs pārdomas par politisko, sociālo un reliģisko pieredzi palīdzēja diasporas ebrejiem virzīties uz priekšu Gudrības meklējumos. Ja farizeju atbilde bija stingrāka Likuma ievērošana, tad Baruhs lielāku vērību pievērsa Gudrības trūkumam tautā. Kādu atbildi tad deva pravietis? Tā bija vienkārša. Tauta pameta savu tradīciju, pirmdzimtas tiesības, Dieva gudrību, taču atgriešanās pie Likuma un praviešu klausīšanās ir pirmais solis pie Gudrības. Vai Likums ir tikai dogma, noteikumi, kuri jāievēro? Vai gudrība ir cilvēciska, garīga un psiholoģiska brīvības un piedošanas pieredze? Gudrība to visu un daudz vairāk apvieno dziļā hierarhiskā vienotībā un neizslēdz nevienu svarīgu elementu. Dievišķā gudrība atgādināja, ka augstākā tās izpausme ir “Dieva baušļu grāmata” (Bar 4,1) jeb Tora (Piecas Mozus grāmatas), kuras centrā ir upurēšanas dievkalpojumu priekšraksti (Izc 25-Lev 7) jeb liturģija. Šeit jāņem vērā, ka Vecajā Derībā gudrības identifikācija ar Toru ir atrodama tikai šajā Rakstu vietā un Sīraha dēla grāmatā (Sīr 24, 23-29). Tora ir iemiesota Gudrība, kas ir Dieva dāvana Izraelim. 

Fragments sākas ar vārdiem “Klausies, Izrael...” (Bar 3,9), kas ir tādi paši kādus lasām Atkārtotajā likuma grāmatā (At 4,1; 5,1; 6,4) un kādus izraelieši atkārto vairākas reizes katru dienu. Tas ir aicinājums uzmanīgi klausīties un obligāts nosacījums, lai mācība nestu augļus. Līdzīgi atgādina gudrības literatūra (Sak 1,8; 4,1.10; 5,7) un Sīraha dēls uzsver, ka “tu iemācīsies, ja patiks klausīties, bet, ja ar abām ausīm klausīsies, būsi gudrs” (Sīr 6,33). Uz kādu klausīšanos aicina Baruhs? Tas ir Dieva vārds jeb dzīvības baušļi. Apdomība, par kuru pravietis raksta, nav nekas cits kā “zināšanas” un “gudrība”, kas ir izteiktas Kunga bauslībā, kas vienīgā spēj vadīt cilvēku dzīves. Likuma ievērošana jeb sekošana Gudrībai izsaka dzīvošanu, bet Likuma pamešana - miršanu. Dievs uzticēja Izraela tautai gudrības vārdus, lai dievišķā gudrība caur viņiem ienāktu cilvēka dzīvē jeb kļūtu cilvēks, redzama, dzirdama un taustāma, kas savu piepildījumu sasniedza Jēzus Kristus personā. Tomēr jāņem vērā, ka Baruham Gudrība vēl nav persona, bet Dieva baušļu grāmata, Likums. Baruha grāmatas lasījumā dievišķā gudrība tiek identificēta ar Likumu, kas ienāca pasaulē, lai mājotu mūsu vidū. Jēzū Kristū, Dieva Vārdā piepildījās senie pravietojumu un tā pat kā Gudrība, arī Jēzus ir Tēva dāvana, dzīvība un gaisma cilvēcei. Baruham sekošana Gudrībai nozīmēja dzīvot, bet atmešana - mirt. Līdzīgi sekošana Jēzum dod dzīvību, bet atmešana - nāvi. Jēzus nebija tikai gudrs patiesības skolotājs, bet Viņš pats bija Patiesība (Jņ 14,6) un Kunga sekotāji ātri atpazina noslēpumaino Gudrību, kas ir pastāvējusi Dievā un par kuru varam lasīt Bībeles gudrības literatūrā (Sak 8, Īj 28; Sīr 4-6, Bar 3). Jēzus ir mūžīgā Gudrība Dievā, kas iemiesojās, pazemojās un tika pagodināta. Šī Gudrība bija apslēpta Dievā un cilvēkam varēja būt pieejama tikai tad, kad pats Dievs atklāsies. Jēzū Gudrība nāk uz zemes, lai kļūtu par Dieva atklāsmes starpnieku un tāpēc Kungs ir mistagogs, kas ieved Dieva noslēpumos, jo pats nāk no Dieva. 

br. Jānis Savickis OFMCap