Lk 13, 1-9
Trešās gavēņa svētdienas Evaņģēlijā Jēzus aicina savus klausītājus izprast sava patreizējā dzīves laika nozīmi, jo Dievs darbojas caur Jēzu ne tikai pagātnē, bet šodien un aicina uz atgriešanos. Lasot Evaņģēliju redzam, ka tur attēlotais laiks bija saspringts, bet tas neattaisnoja cilvēku nespēju redzēt Dieva darbību Jēzū Kristū, jo dēļ savas tuvredzības viņi noraidīja pašu Dievu. Tas attiecās arī uz spēju lasīt laika zīmes. Palestīnā lietus mākoņi nāk no rietumiem, Vidusjūras, bet sausie vēji no dienvidiem un austrumiem. Cilvēki prata lasīt šīs zīmes, bet palika nejūtīgi pret zīmēm ap sevi, neuztvēra Dieva zīmes, bet tikai dabas parādības. Savas dzīves problēmas un ķibeles viņi prata atrisināt un skaidrot, bet lielāko sava laika krīzi viņi nepamana - nepieciešamību atgriezties.
Jēzus atmeta jautājumu par cilvēku grēka līmeni, jo tas novērsa uzmanību no patiesā jautājuma: grēka klātbūtne dzīvē, neizšķirot tā veidu. Cilvēkam ir tendence salīdzināt grēciniekus un grēka pakāpes, lai varētu attaisnot sevi un tādā veidā neuztvert sevi kā tik sliktu personu kā citi vai arī domāt: ja daudzi tā dara, varu arī atļauties tā grēkot - grēka vidējos statistikas rādītājus sabiedrībā tas nemainīs. Jēzus vēlējās nepielaist šādas atbildības mazināšanas stratēģijas. Viņš vēlējās vērst uzmanību uz pašu svarīgāko un, tāpēc nerunāja tik daudz par pašu grēku, bet par atgriešanos. Muļķīgi ir meklēt ciešu saiti starp kādu traģisku notikumu un grēcīguma pakāpi cilvēkiem, domāt, ka ir tāda kategorija cilvēku, kuriem jāuzmanās ejot gar ēku sienām, lai tās neuzkristu. Vai tad nebūtu tā, ka, ja cilvēku izpratne par grēku un sodu būtu adekvāta, tad ar noteiktu algoritmu palīdzību varētu paredzēt soda izpildi, bet tā nav: Kungs ļauj saulei spīdēt pār visiem un ļauj nezālēm augt starp kviešiem.
Ījaba grāmatā Ījaba draugu skatījums uz grēku bija tāds, kāds cilvēkiem Evaņģēlijā. Ījaba grāmatā ciešanu tēma saistībā ar grēku un taisnīgumu ir rūpīgi atrunāta, un ja skatās uz visa Svēto Rakstu fona, īpaši spēcīgi un daudz tieši šajā grāmatā. Draugi Ījabam teica: “tu ciet tāpēc, ka esi grēkojis, jo ja tu būtu taisnīgs Dieva priekšā, tev klātos labi”. Draugi pārstāvēja vispārējo gudrību, kuru Ījabs apstrīdēja, bet Jaunajā Derībā Jēzus ar savām ciešanām parādīja šīs loģikas nepamatotību. Kristiešu dzīves pieredze arī apstiprina to, ka svētums nepalīdz izvairīties no pārbaudījumiem un traģēdijām. Kopš Bībeles plūdu laikiem, Dievs ar cilvēci neapietas saskaņā ar tās nopelniem un atliek tiesu uz laika beigām.
Evaņģēlija fragmentā lasām divus stāstu par “grēcinieku likteni”. Jēzus atbilde bija pretēja jūdu izpratnei. Jēzus aicināja atgriezties no grēkiem. Lūkasa Evaņģēlijā atgriešanās ir viena no pamattēmām (3,8; 5,31-32; 18, 9-14; 24, 47). Kad Jēzus sludināja atgriešanos, Viņš domāja par sirds virzības maiņu, kas notiek pateicoties Dieva vēsts dzirdēšanai. Visi cilvēki ir grēcinieki un katram ir nepieciešama grēku nožēla, jo katrs ir pelnījis sodu. Jūdiem bija jāizprot, ka visa viņu tauta bija grēcīga Dieva acīs un tauta atgādināja koku, kas nenes augļus. (Mih 7,1; Is 5, 1-7).
Koka tēls arī atsauc atmiņā pasaules pirmsākumus, kad Dievs pastaigājās pa paradīzes dārzu un meklēja cilvēku (Rad 4,7). Dievs meklē cilvēku, jo vēlas ar viņu būt kopā un gaida no viņa mīlestības pilnu atbildi, auglīgu atbildi. Dažādos veidos Dievs ir uzrunājis cilvēkus un vispilnīgāk to darīja Jēzū Kristū. Cilvēki ar neauglīgu koku rīkotos izlēmīgi, atbrīvotu zemi jaunam veselīgam kokam, tomēr Dievs dod otro iespēju un, ja viņi to neizmantos, tad tā jau būs viņu atbildība. Cilvēkam ir iespēja dažādos savas dzīves notikumus uzlūkot Dieva mīlestības zīmes, kas atgādina par nepieciešamību atgriezties. Ja kāda katastrofa mani vēl nav piemeklējusi, tad man vēl ir laiks un iespēja atgriezties, novērojot dažādus brīdinājumus. Jaunajā Derībā varam iepazīt Dievu kurš ir mīlošs, bet arī redzam, ka grēcīgai dzīvei ir konkrētas sekas.
Šo Evaņģēlija fragmentu mums ir jāredz gavēņa kontekstā. Jēzus ir ceļā uz Jeruzalemi, kur piedzīvos netaisnu spriedumu. Šādu ceļu piedzīvoja daudzi pravieši. Tā nav arī nejaušība, ka otro reizi tiek pieminēts Pilāts (3,1) un tiek saistīts ar galilejiešu noslepkavošanu. Mūsu priekšā ir Kunga nāves un augšāmcelšanās noslēpums, kuru nevar pieņemt pasīvi un bez savas dzīves virziena maiņas. Gavēņa laiks mums var palīdzēt iezīmēt atgriešanās ceļu.
Vieglāk ir pieņemt teorijas kādas sastopam šīs svētdienas Evaņģēlijā vai kādas savas izdomas, bet grūtāk ir pieņemt Jēzu Kristu, kurš vienmēr ir paklausīgs Tēvam, jo nojaušam, ka tādas attiecības atspoguļo patiesību par mums, bet nevēlamies zaudēt savu viltus identitāti. Iekšēja pretestība pret Jēzu pastiprina vēlme uzturēt savu autonomiju un rīcības brīvību. Tomēr Evaņģēlijs mums parāda Jēzu kā patiesi brīvu, jo dara Tēva gribu. Atgriešanās ceļa sākumā ir jāpieņem lēmums pildīt Tēva gribu kā Jēzus. Daudzi atmet šo ceļu, jo nevēlas spert soli, lai nonāktu atkarībā no Kāda lielāka par sevi, kurš var dot patiesību, skaistumu un taisnību ikvienai dzīvei. Dzīve patiesībā ļauj pieredzēt patiesu Jēzus pashu savā dzīvē un pretnostatīties dzīves banalizācijas kārdinājumiem flirtējot ar patērnieciskumu, baudām un vientulību.
br. Jānis Savickis OFMCap
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru