Rad 2,18-24, svētdiena XXVII, B

Rad 2,18-24

3. oktobra svētdienā Dieva vārda liturģija aicina pārdomāt laulības mīlestības un šķiršanās tēmu (Mk 10,2-16). Pirmajā lasījumā no Radīšanas grāmatas var iepazīt tādu laulības modeli kādu Dievs ir iecerējis. Radīšanas grāmatas sākumā var lasīt, ka Dievs visu ko rada atzīst par labu esam, bet šīs svētdienas fragmentā parādās kaut kas negaidīts, jo Dievs saka, ka “nav labi”! Kāpēc tik nopietna izmaiņa Dieva uztverē? Tā bija Dieva empātija. Zvēri un radība nespēja apmierināt cilvēka vajadzības. Ādams jūtās vientuļš, bet šī nospiedošā noskaņa Ēdenes dārza plašumos bija zīme, ka tā nav vieta vienam pašam. “Labāk diviem nekā vienam” (Māc 4,9). Ja cilvēks savā dzīvē grib iemiesot radīšanas ieceri, viņam jāņem vērā, ka personiskā izaugsme nevar noritēt izolētībā, bet tikai kopienā ar citiem. Cilvēka vientulība nav tikai palīdzības trūkums, bet ir cilvēka esības būtiska problēma. ”Palīgs” šeit jāizprot ļoti plaši - viss, kas kalpo cilvēka iekšējai un ārējais attīstībai. Šī palīdzība nav domāta kā kalpone vai verdzene, bet savas patiesās identitātes īstenošana attiecībās. 

Iedvesmotais autors negribēja parādīt sievietes bioloģisko vai fizisko tapšanu, bet vēlējās pateikt "Kādu" būtni Dievs ir radījis! Vīrieti Dievs radīja no zemes un tas norāda uz to, ka cilvēks ir vājš, bet sievietes radīšanas apraksts uzsver to, ka viņa ir tā, kas papildina vīrieti. Vīrietim ir iespēja būt stiprākam. Kāpēc sieviete cēlusies no ribas? Vārdu “riba” vai “sāns”‘ Rakstos var sastapt ļoti reti un visā Vecajā Derībā šis tēls nekur neparādās. Vārds ”riba” var saistīties ar arhitektūru un sakrālo būvniecību, stūrakmeni, kurš nodrošina ēkas stabilitāti. Šāds skaidrojums varētu būt pamatots, jo Rakstos ir skaidri pateikts: “Vai jūs nezināt, ka esat Dieva templis un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1 Kor 3,16). Vēl vienu skaidrojumu sniedza Tuvo Austrumu arheoloģiskie atklājumi, kuros uzietas māla figūriņas, kuras ir lipinātas izmantojot niedres, kuras kļuva par tādu kā tēla skeletu. Turklāt viena no šumēru dievietēm saucās Nil-til vai dzīves kundze vai ribas kundze.

Ribas tēla izcelsme ir neskaidra, bet jēga ir visai saprotama, jo saite starp vīrieti un sievieti ir vistuvākā un ir avots visām citām asins saitēm. Dievs iemidzināja vīrieti ne tāpēc, lai veiktu mikroķirurģisku operāciju, bet ļautu viņam piedzīvot dziļu izpratni par sevi. Būtībā viņš tika sadalīts divās daļās, bet tas nav nekas fizisks, bet norāde uz kādu svarīgu īstenību un prieku būt divatā. Jāuzsver, ka šis fragments nepavēsta mums tik daudz par materiālo sievietes tapšanu, bet viņas būtību un vērstību uz vīrieti. Ādamam tika atņemta riba no kuras Dievs veido sievieti un svarīgi, ka Ādams neizvirzīja pretenzijas Dievam par šo negaidīto pavērsienu viņa dzīvē, bet priecājās par iespēju veidot jaunas attiecības ar sievieti. Sieviete bija vīrieša zaudējuma auglis. Ievainots un grēcīgs cilvēks justu rūgtumu pret Dievu un sievieti, ka viņam kaut kas ir atņemts, bet pirms grēkā krišanas tas bija priecīgs notikums. Jēzus piedāvātais māceklības ceļš, kurš aicina uz mīlestību, piedošanu, pazemību un kalpošanu var īstenoties arī laulībā. Pirmvecāku pieredze liecina, ka zaudējums var būt par sākumu jaunām attiecībām. Egoisms un lepnība pretojas Dieva iecerei un vienīgi Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpums var palīdzēt pieņemt šo māceklības un laulība dzīves stilu.

br. Jānis Savickis OFMCap