Ez 36, 16-17a.18-28, Lieldienu vigīlija

Ez 36, 16-17a.18-28

Ezehiēls pravieto par dzīvības ūdeni

manuskripts no 13.gs. otrās puses

Anglija

Lieldienu nakts vigīlijas vārda liturģijas pēdējais un septītais Vecās Derības lasījums ir ņemts no pravieša Ezehiēla grāmatas. Ezehiēla grāmatas vārdi ir nozīmīgs brīdis Bībeles vēsturē un ir kā saskarsmes vieta starp Veco un Jauno Derību. Lasījumā var iepazīties ar Dieva solījumu neuzticīgajai tautai, kurai Viņš bija gatavs piedot grēkus un sapulcināt atkal kopā. Nākotne ir iesakņota Dieva gribā atjaunot Izraeli un padarīt iespējamu Kunga klātbūtni cilvēku starpā. Pestīšana šajā lasījumā ir parādīta kā atjaunošana un apvienošanās, bet grēks kā tas, kas šķeļ un izkaisa. Pravietis Ezehiēls sludināja arī sodu par grēkiem, tomēr nevis lai mazinātu vai salauztu cerību, bet lai atbrīvotu no ilūzijām par nākotni, ka pati svētnīca un Dāvida dinastija var atrisināt tautas problēmas. Tikai brīvība no ilūzijām var nest patiesu cerību un gatavību pieņemt Dieva apsolījumus un jaunumu. Izraeli pievīla tas, uz ko viņi paļāvās, bet viņi aizmirsa par cilvēka sirds dziļumiem un Dieva ielaišanu tajos. Tāpēc arī Dievs vēlējās iedibināt jauno derību, lai cilvēks vērstu savu uzmanību uz mīlestību. Nākotnes solījums ir skaidrs un beznosacījumu, jo Dievs tika daudz negaidīs Izraela atgriešanos, bet izies ar iniciatīvu un dāvās piedošanas žēlastību.

Ezehiēla grāmata pārdomā zemes zaudējuma krīzi un jaunās izredzes senajai Jeruzālemei. Ezehiēla grāmatas 33-37. nodaļas satur interesantākos un aizkustinošākos solījumu no grāmatas. 36. nodaļā mēs varam lasīt par Dieva solījumu sapulcināt cilvēkus no tautām un attīrīt viņus no nešķīstības un elkiem, aizvietos viņu akmens sirdis ar miesas sirdi un dāvās viņiem garu, kas ļauj sekot baušļiem. Šīs liturģijas lasījums veido grāmatas kodolu un šī vēsts apkopo visu grāmatas vēsti (Ez 36,16–38). 36. nodaļu veido divas daļas. Pirmajā daļā (36, 1-5) pravietis solīja svētību Izraelim, kurš piedzīvis zemes atjaunošanos, bet otrajā daļā (36,16-38) - tautas šķīstīšanu un atdzimšanu. Kāpēc tautai bija nepieciešama atjaunošanās? Dievs sodīja tautu par tās grēkiem ar Babilonas trimdu. Izraelis bija aizvainojis Dievu ar slepkavībām un elkdievību, un sods izpaudās tautas izklīdināšanā starp tautām - trimdā, tomēr Kungs neplānoja tautu atstāt svešatnē. Svarīgākā šķīstīšanās bija saistīta ar atteikšanās no elkdievības, lai uzticīgi ievērotu Kunga likumu. Tauta atgriezīsies savā zemē, Dievs to šķīstīs, pārveidos un viņi sekos Kungam. Ezehiēla apsolījums piepildījās pēc atgriešanās apsolītajā zemē, kad līdz pat Jezus Kristus laikam Izraels bija uzticīgs vienīgajam Dievam un pats neapgānīja svētnīcas kultu. Ezehiēls šos grēkus aprakstīja ļoti izteiksmīgi: apgānīja zemi ar savu rīcību un aptraipīja Dieva vārdu pagānu priekšā. Lai atjaunotu savu vārda godu, Dievs vēlējās arī šķīstīt un apvienot tautu. Trimdas laiks deva iespēju laboties, lai mainītu savu sirdi un garu. Šajā pravietojumā Ezehiēls parāda divas perspektīvas: konkrēto atgriešanās no Babilonas gūsta un mesiānisko laiku piepildīšanās.

Ezehiēls iedvesmojās no Atkārtotā likuma grāmatas pravietojuma par “sirds apgraizīšanu” (At 30,6) un sludināja, ka pēc trimdas cilvēki tiks apslacīti ar “šķīstu ūdeni” (Ez 36,25) saistībā ar grēku piedošanu (Ez 36,25.29) un jaunās sirds un jaunā gara dāvanu (Ez 36,26). Dieva Gars ļaus paklausīt Dieva gribai un atjaunot derības kopienu. Lai līdz šādai izpratnei Vecās Derības ticīgie nokļūtu bija jāpaiet zināmam laikam, jo sākotnēji Gara darbību izprata vairāk ārēji un psiholoģiski, kas izpaudās fizisku spēku un prāta spēju pastiprinājumā, lai īstenotu noteiktu misiju (soģi aizsargāja tautu, ķēniņi valdīja, pravieši sludināja). Vēlākā laika posmā tik pamanīts Gara morālās darbības aspekts (Ps 51 un Gudrības grāmatā), bet visdziļākā veidā atklājās Ezehiēla grāmatā kā nākamo mesiānisko laiku solījums (Ez 36,26-27). Pieaugošā apziņa par Dieva Gara klātbūtni ļāva svētajiem autoriem īsi pirms Jēzus Kristus ienākšanas pasaulē atskatīties uz visu pestīšanas vēsturi kā Gara darbības lauku.

Baznīca uzlūko Ezehiēla vārdus kā pravietojumu par kristībām, kurās cilvēki tiks “slacīti ar šķīstu ūdeni”, kas attīrīs Izraeli un tautas no grēkiem, dāvās Svēto Garu, kas atjaunos sirdis un ļaujs piepildīt mīlestības likumu. Ūdens ne tikai uztur dzīvību, bet arī ļauj saglabāt tīrību. Līdzīgi Dieva darbība šķīstī cilvēku no ļaunā, kas apgāna. Ūdens simbolika ir ļoti viegli saprotama un piemērojama morālajai šķīstībai. Piemēram, roku mazgāšana nozīmē to, ka cilvēks ir bez vainas un zīme tam, ka nedara neko ļaunu. Ūdens šķīstījošā funkcija piepildījās kristības ūdenī, kad Jānis Kristītājs kristīja “ūdenī uz atgriešanos no grēkiem” (Mt 3,11), jo “tā nav miesas netīrumu mazgāšana, bet Dieva piesaukšana, lai gūtu skaidru sirdsapziņu caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos” (1 Pēt 3,21).

Baznīcas tēvi Ezehiēla vārdos redzēja norādi uz kristību attīrošajiem ūdeņiem. Fragmenta noslēgumā pravietis pievērsās derībai, kad Dieva likums netiks ievērots tikai ārēji, bet izrietēs no sirds. Tas būs iespējams tāpēc, ka Dievs pārveidos cilvēka sirdi, spējīgu uz cēlu un spontāni labu rīcību. Tā rezultātā starp Dievu un cilvēku izveidosies cieša saite kas būs spēcīgāka par dabiskajām saitēm cilvēku starpā. Tā būs patiesa derība, kuru precīzi izsaka pravietis Jeremija: “jūs būsiet mana tauta, un es būšu jūsu Dievs” (Jer 11,4). Ja mēs meklējam vienu no Vecās Derības svarīgajām idejām, tad “derība” ir viena no tām un līdzās tai ir arī “Likums” (Tora), “solījumi” un Jaunajā Derībā īpašs uzsvars ir likts uz “valstības” piepildīšanos. Ideja, kas vijas cautri visai Bībelei un, kas nav tik precīzi formulēta kā “derība” vai “likums”, ir Dieva klātbūtne savas tautas vidū: “Savu Mājokli es likšu starp jums, es neatstāšu jūs” (Lev 26,12). Fragments noslēdzad ar līdzīgiem vārdiem: “jūs būsiet mani ļaudis, un es būšu jūsu Dievs!” (Ez 36,28, sal. Izc 6,7).

Pirmatnējā cilvēku harmonija ar Dievu, sevi un cilvēkiem tiek atjaunota ar derību, taču problēma bija tā, ka derība bija nepastāvīga. Cilvēks ir pārsteidzošs radījums un kaut arī zināja, ka derība ir laba un izvēlējās elkus, nespēja to ievērot. Dievs nevēlas uzspiest savu gribu bez mūsu piekrišanas. Pravietis Ezehiēls ļauj izprast apustuļa Pāvila vārdus no vēstures romiešiem, ka pats likums nepalīdz pestīties. Pestīšanu var pieredzēt tikai Jēzū Kristū un pravietis Ezehiels ļoti pietuvināja un gatavoja Izraeli Kristus nākšanai. Ezehiels bija patiess katehumenu un kristiešu pravietis, jo visa liturģija un īpaši kristību liturģija ir simbolu pilna no šīs grāmatas. Dievs vēlas pārveidot cilvēka dziļāko būtību, lai mainītu domāšanas, gribas, jūtu, sirdsapziņas un vēlmju avotus. Jauna sirds, ko solīja pravietis, ir jauns domāšanas, lēmumu, jūtu darbības veids, kas atpazīst Dieva darbību un iedvesmas, bet akmens sirds ir tāda, kas ir nejūtīga pret Dievu un Viņa balsi. Jēzus Kristus veica pilnīgu atjaunošanu, jo apvienoja dažādās tautas savā miesā.

Ezehiēlam Gars bija morālās dzīves avots un stiprinātājs. Svētais Gars ir kā enerģija ar kuru Dievs palīdz īstenot savus apsolījumus un Jaunajā Derībā Gars ir dzīvības princips, kas veic ticības un morālo atjaunošanu. Morālā atjaunošanās notiks personiskajā un kopienas līmenī, un noritēs trijos posmos. Sākumā būs šķīstīšanās no grēkiem (Ez 36,25), kas ietver sevī savas situācijas, atbildības un vainas apzināšanās ar vēlmi saņemt un piedzīvot piedošanu. Šķīstīšanās būtu neiedarbīga ja cilvēks paliktu tāds kāds viņš ir un tāpēc svarīga ir dzīves veida un personas maiņa, un tāpēc tiek solīta “jauna sirds”, “jauns gars” un “miesas sirds” (Ez 36,26) dāvana, kas ir gars, kurš cilvēku padara jūtīgu un atsaucīgu uz Dieva aicinājumiem. Trešajā posmā Dievs sola pastāvīgu Gara dāvanu, Dieva spēku, kas ticīgo padara spējīgu būt uzticīgam Dievam. Jaunais likums, kas ir Svētais Gars darbojas caur mīlestību un ļauj īstenot jauno dzīvi ikdienā.

br. Jānis Savickis OFMCap