Zah 12,10-12, svētdiena XII, C

Zah 12,10-12

pravietis Zaharija,
manuskrips no Francijas, 
1275 - 1300 g.

19. jūlija svētdienā Dieva vārda liturģijā pārdomāsim Pētera ticības apliecību Jēzum un pirmo reizi, kad Evaņģēlijā izskanēja Kunga ciešanu paredzējums un aicinājums Viņam sekot. Šis Evaņģēlija fragments lasītāju uzmanību vērš pie Jēzus ceļa uz Jeruzālemi, kur arī Kungs pieredzēs ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos. Salīdzinoši nelielajā Zaharija grāmatā ir tik daudz tekstu, kas sasaucās ar Jēzu Kristu un šis pravietis ir evaņģēliskajos Kunga ciešanu aprakstos citēts īpaši daudz reizes: Kristus ir Labais Gans, atmests, caurdurts un satrieksts. Zaharija grāmatas fragments tika sarakstīts 4.gs. beigās pirms Kristus. Viena no pārsteidzošākajām vietām Vecajā Derībā ir šīs grāmatas 12. nodaļa. Pirmais lasījums no pravieša Zaharija grāmatas arī norāda uz to, kas notiks ar Jēzu Jeruzālemē, kur “lūkosies uz to, ko tie caururbuši” (Zah 12,10). Tā arī būs vieta, kur Dievs izlies savu “žēlsirdības garu” (Zah 12,10). 

Romiešu simtnieks, kurš atradās krusta pakājē atzina: “Patiesi šis bija taisns cilvēks” (Lk 23,47) un apliecināja, ka viņu aizkustināja Jēzus nāves piemērs. Evaņģēlists Jānis savā darbā lielu uzsvaru liek uz skatīšanos un Kristus ciešanas apraksta ļoti meditatīvi, un parāda kā asins un ūdens iztecēšana no Kungs sāna ir kā liecība tam, ko viņš redzēja un piepildījās Zaharija pravietojums: “lūkosies uz to, ko tie caururbuši” (Jņ 19,37; Atkl 1,7; Zah 12,10). Raksti tika uzskatīti par daudz uzticamākiem un svarīgākiem lieciniekiem nekā apšaubāma cilvēka liecība. Jānim skatīšanās ir pielīdzināta ticībai. Zīmīgi, ka Raksti turpināja piepildīties arī pēc Jēzu nāves. Jānis vēlas, lai Evaņģēlija lasītājs vai klausītājs vērīgi skatītos uz Jēzus mirušo miesu, lai saprastu.

Šīs svētdienas pravietojumā uzsvars tiek likts nevis uz Dāvida nama godību, bet uz izlīguma garu, kas valdīs pēdējās dienās, kad tas notiks ap to, ko ir caurdūruši (Zah 12,10). Šie ir ļoti mīklaini Vecās Derības vārdi un ne velti tos citēja evaņģēlists Jānis. Jānis vienīgais no evaņģēlistiem rakstīja, ka Jēzum uz krusta koka tika durts (Jņ19,33-37; sal. 1 Jņ 5,6; Atkl 1,7) un Atklāsmes grāmatā apustulis parāda, ka Kunga otrajā atnākšanā Viņš tiks atpazīts kā “caurdurtais” un tas apstiprinās to, ka ar savu nāvi un augšāmcelšanos Viņš ir vienīgais Pestītājs un Tiesnesis.

Kāpēc pravietotais ķēniņš būs atmests? Pravietis Zaharija uz šo jautājumu tik skaidri neatbild kā Jaunajā Derībā, bet norāda uz atbildi. Visā pravieša grāmatā parādās doma par skaidru grēka apziņu un nepieciešamību šķīstīties no grēkiem pirms var būt kopībā ar Dievu. Ko tad Dievs darīs, lai atrisinātu šo problēmu? Jaunajā Derībā Dievs sūtīja savu Dēlu, lai mūs šķīstītu no grēka. Jēzus Kristus mūsu vietā nomiera par mūsu grēkiem. Katrs, kas pieņem Jēzu var pieņem arī Viņa nāvi kā savu un Viņa dzīvi kā savu. Kāpēc sēras būs tik lielas kā Megido? Jo tā bija nozīmīga pilsēta Ziemeļizraelī un ar stratēģiski novietotiem laukiem, kur bija noritējušas daudz asiņainas kaujas, kas pazīstam arī kā Armagidona no Jāņa Atklāsmes grāmatas (16,16), kur notiks apokaliptiskā beigu cīņa. Kristīgā tradīcija šajā fragmentā redz arī laika beigas, kad tiks spriesta tiesa un cilvēki atradīties Kristus klātbūtnē. 

Atbrīvošanas diena būs arī šķīstīšanās un samierināšanās dienu, un Kunga žēlastība pamudinās cilvēkus pie Viņa. Kaut arī tauta atmeta Gana aizsardzību (Zah 11,8), bet tagad viņi sēros par padarīto un visu šo ceremonija vadīs Dāvida nams un priesteri. Grēku apzināšanās un lūgums pēc Dieva piedošanas izpaudīsies arī rūpīgā “uzlūkošanā”. Tauta skatīsies uz Kungu, bet ne tikai miesas acīm, bet arī garīgi pārvirzīs savu skatienu no grēkiem pie Viņa. Gara izliešana, kas parādās arī citu praviešu grāmatās (Ez 39,29; Jl 2,28-29), norāda uz Dieva vēlmi īpašā un neatkārtojamā veidā iezīmēt savu klātbūtni tautas vidū. Svētais Gars ir jāpiesauc, lai Jēzus Kristus personas uzlūkošana izsauktu vēlmi atgriezties un vēl vairāk Viņam piekļauties. 

br. Jānis Savickis OFMCap