Zah 9, 9-10, svētdiena XIV, A

Zah 9, 9-10

pravietis Zaharijs raksta un Kungs

uz viņu skatās no augšas, 

autors Guyart des Moulins,

manuskripts tapis Francijā, 1357

9. jūlija svētdienā Dieva vārds uzver, ka misija ir jāīsteno ar pazemību un nepaaugstnot sevi pār citiem cilvēkiem. Šo mācību labi ilustrē pravietis Zaharijs šīs svētdienas pirmajā lasījumā. Fragments ir ņemts no Zaharija grāmatas otrās daļas (9-14. nod.), kur autors attīsta mācību par mesiāniskumu. Šīs svētdienas lasījums tiek ņemts no plašāka pravietojuma, kas atrodas grāmatas 9. nodaļā un tās sākumā pravietis runāja par Dieva tiesu pār Jeruzalemes un tās apkārtnes iedzīvotājiem, un šie vārdi noslēdzas ar aicinājumu uz prieku. Ķēniņa ierašanās Jeruzalemē atgādina Zālamana ierašanos Sionā (1 Ķēn 1, 28-53). Zaharijs iezīmē trīs ķēniņa tēlus: 1) pazemīgs miera ķēniņš (Zah 9, 9-10); 2) labais gans (Zah 11,4-17), kurš tiks atmests un nogalināts un 3) caurdurts (Zah 12,10; 13,1). Šajā svētdienā pārdomāsim pirmo tēlu. Šajos pārsteidzošajos pravietojumos nav grūti atklāt noslēpumainā vīra stāju no Isaja grāmatas. Isaja grāmatas 53. nodaļā pravietis runāja par Cietošo Kalpu, bet Zaharijs norāda, ka mesija nebūs ietērpts pasaules krāšņumā. Pravietojumos mesiānistiskais ķēniņš valdīs taisnīgi eshatoloģiskajā laikā.

Mesijas tēls ietver zemes ķēniņa ideju, bet valstība, kuru viņš veidos būs mūžīga taisnības un miera vieta, kur zemes valdnieka īpašības zaudēs nozīmību. Šis ķēniņš būs lielāks par citiem ķēniņiem, bet ir valdnieks pilnīgi citādākā veidā, jo neko, kas parasti saistās ar valdīšanu, nevar attiecināt uz viņu. Zaharija aprakstītais valdnieks nesaistās ar iznīcināšanu vai pakļaušanu, bet mieru. Ķēniņš neizmantos un iznīcinās ieročus, un šie pravietojumi sasaucas ar Isaja vārdiem: “pārkals savus zobenus arklos un savus šķēpus ecešos - tauta pret tautu vairs zobenu necels” (Is 2,4). Viņš arī ieviesīs miera attiecības un izveidos jaunu līdzāspastāvēšanas modeli. Ķēniņam ir trīs īpašības vai tituli, kas izceļ viņu starp citiem valdniekiem pasaules un Izvēlētās tautas vēsturē. Viņš būs taisnīgs gan tāpēc, ka iedibinās sabiedrisko harmoniju, gan tāpēc, ka sevī pieredzēs Dieva taisnīgumu un mieru. Jēdziens “taisnīgs” ir ierasts vārds, lai aprakstītu Izraela ķēniņa valdīšanu (2 Sam 23,3; Ps 72). Otrā īpašība ir “glābējs” jeb pestītājs, jo ķēniņā darbosies Dievs ar savām rūpēm par grēciniekiem un sargās viņus no ļauna. Vecajā Derībā “glābšana” attiecas uz kādu, kurš izglābj un tas ir parasti Dievs (Sk 10,9; At 33,29; 2 Sam 22,4). Trešā īpašība ir “pazemība” (ebr. 'aní) vai ebreju valodā arī nabadzīgs, vienkārš, mierīgs. Pravietiskajā tradīcijā kosmiskais miers, pārdabiskā dziedināšana un iepriekš nedzirdēta auglība zemei ir galvenās atjaunotās paradīzes iezīmes.

Šīs svētdienas Evaņģēlijā lasām Jēzus vārdus: “Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm” (Mt 11, 29). Šajā svētdienā aprakstīto ainu ierasti saista ar Jēzus iejāšanu Jeruzalemē: “tas notika, lai piepildītos, ko Kungs caur pravieti ir sacījis: sakiet Sionas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa, uz jūga ēzeļmātes kumeļa” (Mt 21, 4-5). Mūsu iztēlē zirgs būtu daudz piemērotāks dzīvnieks ķēniņa personai, bet vajag ņemt vērā svarīgu vēturisku faktu, ka uz ēzeļa jāja valdnieki miera laikā un zirgs vairāk liecināja par nemiera un kara laiku, jo bija nepieciešams kaujas laukā (Īj 39, 21-25). Bez savam laikam modernā militārā aprīkojuma šis karalis īstenos miermīlīgu varu pār visu pasauli. Tas ir pārsteidzoši, tomēr tas ir Dieva plāns un darbs, kurš grib atjaunot radīšanas kārtību pasaulē un tāpēc sūtīja savu Dēli, lai Viņš uzņemtos šo miera kalpojumu.

Izraela tautas vēstures ļoti dziļā veidā pieredzēja spriedzi starp upura lomu un uzvaru, un secināja, ka labāk ir būt par upuri nekā vardarbīgu uzvarētāju. Visa tauta nespēj būt par uzvarētājiem un tā dzīvot. Būt par upuri visai tautai ir ļoti grūta un ilgtermiņā neizturama pieredze un labāk, ka ja viens ķēniņš uzsāks miera ceļus. Jāievēro, ka netiek iznīcināti Izraela ieroči, bet Dieva tauta pati noliek ieročus Uz vēstures skatuves bija jau izveidojusies Aleksandra Liela impērija no Ēģiptes līdz Indijai. Dieva solītais ķēniņš ar vienīgo ieroči “pazemība” izrādās ir spēcīgāks par vareno imperatoru Aleksandru. Vecajā Derībā miera ideja ir viena no centrālajām, jo Dievs nevēlas vardarbības un nemiera pilnu pasauli, un grib pasaulē veidot tautu, kas neķeras pie ieročiem un vardarbības, bet izvēlas mieru. Praksē tas nozīmē, ka šai tautai jākļūst par upuriem, bet katram cilvēkam uzreiz kaut ko tādu paveikt ir neiespējami un nevardarbīga attieksme ir nesasniedzams izaicinājums, un tāpēc ir jābūt kādam, kuru pēdās censties iet. Jaunās Derības kopiena redzēja, ka Jēzū Kristū piepildījās Zakarija 9,9–10 vārdi, kad Kungs ieradās Jeruzalemē. Mīklains mājiens uz pazemīgo un izglābto Dāvida valdnieku ir skaidri redzams Jēzus ciešanās, kad uzticēdams sevi Tēva rokām, lai pasaulei atnestu pestīšanu un nodibinātu Dieva varu virs zemes (Filip 2).

br. Jānis Savickis OFMCap