Ebr 9, 24-28
11. novembra svētdienā turpinam lasīt vēstuli Ebrejiem un šajā svētdienā Baznīca piedāvā mums fragmentu no vēstules autora pārdomām par Kristus upuri (Ebr 9,11-10,39). Jeruzalemes svētnīcas Pārlūguma rituāls palīdz saprast Kristus upuri un ir jāņem vērā atšķirība, ka autors pretnostatī zemes un debesu svētnīcu, dzīvnieku un Kristus asinis; dzīvnieku asinīm ir ierobežota iedarbība, bet Kristus upurim ir mūžīga vērtība. Salīdzinot derību, kas tika noslēgta Sinajā un Kristus upura augļus, labi var redzēt atšķirības. Mozus pats apslacīja visu tautu, sakot: “Šīs ir tās derības asinis, ko Dievs ar jums noslēdzis” (Ebr 9,19-20; Lev 8,15). Uzsvars uz asinīm var pārsteigt mūsdienu cilvēku, bet jāņem vērā, ka ebrejiem “pēc bauslības, ar asinīm tiek šķīstīts gandrīz viss, un bez asins izliešanas nav piedošanas” (Ebr 9,22). Vēstulē Ebrejiem Kristus asinis ir dāvanas zīme tam kā Viņš ir dāvājis savu dzīvību. Pārlūguma rituāla kulminācijas brīdis ir tad, kad augstais priesteris ienāk Dieva klātbūtnē svētnīcas Vissvētākajā vietā un Jaunajā Derībā tas ir Jēzus, kurš ienāk debesu svētnīcā.
 |
| Kristus, George Minne 1921.g. Christ autors Minne, George - Royal Institute for Cultural Heritage, Belgium - CC BY-NC-SA. https://www.europeana.eu/item/2048001/AP_10363174 |
Dieva priekšā Kristus pārstāv visus solidaritātes ietvaros ar mums, kas izveidojās pēc Viņa iemiesošanās un dzīvošanas mūsu vidū. Vēstules autors “augstā priestera” jēdzienu izprot kā attiecības starp Jēzu un Dievu, un Viņa saiti ar tautu, un vienlaicīgi raksta par ciešanām un godību. Vecajā priesterībā starpniecības augšā kāpjošais elements bija primārs pār lejā kāpjošo elementu, kad priesteri upurēja dzīvniekus un lūdza piedošanu. Pilnīgi otradāk ir ar Kristu, jo Viņš tika Dieva iecelts par augsto priesteri, jo bija Dēls (Ebr 5,5-6). Viņa priesterība nāk no Dieva pie mums, pazemojoties, lai iedibināt pilnīgu īstenību un saiti starp Dievu un cilvēkiem. Vēstulē Dieva Vārds un priesterība ir apvienoti, jo autors atdzīst priesterības mācošo lomu, kas arī ir no augšas nākošas starpniecības elements, nevis cilvēku pūliņi un rituāli, bet Dieva darbs un žēlastība.
Svētā Gara spēkā Jēzus ar savu krusta nāvi sasniedza to mērķi uz kuru tiecās visi Vecās Derības upuri un mērķis bija cilvēka tikšanās ar Dievu. Jēzus kristus nāve dzēsa mūsu grēkus un tā var šķīstīt mūsu sirdis un ļauj mums pietuvoties Dievam, lai izteiktu Viņam patiesu godu un padarīt mūs par priesterisku tautu. Kristus iegāja pilnībā un mūžīgās attiecībās ar Dievu, un nodrošina mums starpniecību ar Dievu. Vēstule Ebrejiem apgalvo, ka ar savu nāvi Jēzus kļuva pilnīgs, ka ir augstais priesteris, mūsu pestīšanas vadītājs, pilnveidojot mūs, ļaujot mums pieredzēt dēlu un priesterisku saiti ar Tēvu dzīvē un nāvē. Tabernakula jeb vissvētākās svētnīcas vietas telpiskais konteksts, kas ir redzams prāta acīs, vēstules autors pārceļ ticīgo kopienu uz debesu svētnīcu, kas ir identiska tās līdziniekam uz zemes, jo zemes struktūra tika veidota pēc debesu struktūras parauga. Pēc tam kopienai ir ļauts būt lieciniekiem gan Kristus priestera ienākšanai šajā "lielākajā un pilnīgākajā teltī", gan uzlūkot Viņa paša svētās asinis.
Šīs svētdienas Evaņģēliju, kurā atraitne upurlādē iemet visu, kas viņai bija saskan ar vēstules Ebrejiem lasījumu, jo Tēvs arī upurē savu vienīgo mīļoto Dēlu. Lasījuma noslēgumā, visa 28. pantā garumā autors ved auditoriju pāri laika un telpas plašumiem un tas, kas interesē mūs kā tas attiecas uz nākotni jeb mūsdienām. Kunga otrā atnākšana nebūs vairs saistīta ar grēku, bet to pestīšanu, kuri Viņu gaidīja un tāpēc ticīgo dzīvē vissvarīgākais ir piedalīties svētās Mises upurī, kurā Dievs turpina mums dāvāt sevi.
br. Jānis Savickis OFMCap
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru