1 Tes 3, 12-4,2, I adventa svētdiena, C

1 Tes 3, 12 - 4,2

Franciskāņu Misāle, Adventa pirmā sv. Mise, 122 psalms
iesākas ar "Ad te" un attēlots ir ķēniņš Dāvids nometies
uz cēliem altāra priekšā turot rokās savu kailo dvēseli.
Manuskripts no Flāmija, 1400.g. Uzglabāts Lielbritānijā.

Šogad Pirmajā Adventa svētdienā kā otro Dieva vārda liturģijas lasījumu Baznīca piedāvā fragmentu no apustuļa Pāvila pirmās vēstules tesaloniķiešiem. Šajā vēstulē, līdzīgi kā citās, apustulis apvieno teoloģiju un moralitāti, doktrīnu un praksi, taču centālā doma vēstulē tesaloniķiešiem ir tā, ka, ja mēs pēc Kristus otrās atnākšanas būsim augšāmcelti, tad jau tagad jāsāk dzīvot šo jauno dzīvi, lai sagatavoties šim pastarā dienas notikumam. Pāvils šo draudzi dibināja vairākus mēnešus iepriekš, bet šo jauno kristiešu situācija vēl nebija stabila un tāpēc viņš vēlējās viņus apciemot, bet nevarēja un uzrakstīja šo vēstuli, lai aizvietotu savu klātbūtni un iedrošinātu viņus nepagurt ticībā Jēzum Kristum. Pāvils ļoti piesaistījās cilvēkiem kurus sastapa misiju ceļos.

Lasījuma pirmā daļa ir uzticības pilna lūgšana, kas jaunajai Tesalonikas draudzei bija nepieciešama, lai nodrošinātu noturību un attīstību vienotībā, un to var sasniegt augot svētumā. Lasījuma otrajā daļā Pāvils dod padomus. Kristīgās dzīves ideāls un rīcības modelis nav izvēle starp labo un ļauno, bet nemitīgi izvēlēties arvien lielāku labumu: “Jūs zināt tos Jēzus Kristus mudinājumus, ko mēs jums esam devuši” (1 Tes 4,2). Pirmajā vietā Pāvils piemin mīlestības bausli, taču ne tikai pret kristiešiem, bet visiem, lai Baznīca arī ārpus savas vides sludinātu Evaņģēliju cilvēku siržu maiņai.

Pāvils aicināja pastiprināt tesaloniķiešu kristiešus “mīlestībā citam pret citu un pret visiem” (1 Tes 3,12) un darīja to lūgšanas veidā, lai šo būtisko tikumu pastiprinātu un lai būtu gatavi Kunga otrreizējai atnākšanai. Kristīgās dzīves pamats ir Kunga gaidīšana jeb tā ir dzīve, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, kuras avoti ir nākotnē. Pāvils dzīvoja gaidot Pastarā dienu un viņam pastāvība ticībā, mīlestība un svētums bija gatavošanās Kunga nākšanai, kurš sapulcinās izredzētos un ievedīs godībā. Kristiešiem ir jābūt svētiem Pastarā dienā augot arvien vairāk mīlestībā un rīkojoties saskaņā ar Evāņģēliju, lai Kungu sastaptu prieka un godības pilni.

br. Jānis Savickis OFMCap