Sīr 3,3-7.14-17a, Svētās Ģimenes svētki

Sīr 3,3-7.14-17a

Jēzus Kristus un Jēzus Sīraha dēls,
manuskripts no Nīderlandes 1250 - 1275

26. decembra svētdienā Baznīca svin Svētās Ģimenes svētkus. Šogad šie svētki, kas ikgadu tiek svinēti pirmajā svētdienā pēc Ziemassvētkiem, iekrīt dienā pēc Kristus Piedzimšanas svētkiem. Abas svētku dienas Dieva vārda lasījumos uzmanību vērš uz Svēto Ģimeni, tomēr vienmēr jāatceras, ka Jēzus Kristus persona ir centrālā. Svētās Ģimenes svētkos Baznīca vēlas ticīgajiem parādīt vidi kādā auga Dieva Dēls. Sīraha dēla grāmata (ap 180. G. pirms Kr.) vienā no savām pamācībām aicina pārdomāt godbijību pret tēvu un māti. Vecāku-bērnu attiecībām bija liela loma gudrības literatūrā senajos Tuvajos Austrumos. Cieņa pret vecākiem, līdzīki kā citās reliģijās un kultūrās, ir viens no Izraela ticības pamatprincipiem, jo desmit bauši māca: “Godā savu tēvu un māti” (Izc 20,12; At 5,16). Vecāku nicināšana un ignorēšana tika uzskatīta par nopietnu pārkāpumu vairākās Vecās Derības vietās (Mozus grāmatas, Sakāmvārdos un Malahija grāmatā). Interesanti, ka tikai helēnistiskajā laikmetā, kad dominēja grieķu kultūra, jūdi sāka rakstīt pamācības par desmit baušļu pielietojumu ikdienas dzīvē (Sīraha dēla grāmata, Kumranas tekstā Musar leMevin). Helēnistiskā kultūra centās sakārtot, regulēt un izdalīt dažādas autoritātes, un Dievam (dieviem), valdniekiem un vecākiem bija svarīgākā loma. Jūdi gan uzsvēra vērtību hierarhiju saskaņā ar desmit baušļiem: pirmajā vietā Dievs (Sīr 1,11-30) un otrajā vecāki (Sīr 3,1-16).[1] Daži rabīni pat skaidroja Likumu tā, ka bērni tika pielīdzināti tēva vergiem un pat viņiem bija vara pār dzīvību un nāvi. Sīraha dēls neko pat līdzīgu nerakstīja, bet drīzāk pretēji, jo uzsvēra mīlestību, cieņu un rūpes. 

Patiesa ticība paredz, ka cilvēks bīstas Dieva un viena no šīs ticības obligātajām sekām ir attieksme pret vecākiem. Svarīgi, ka ceturtais bauslis ir pirmais no tiem, kas attiecas uz pienākumiem pret cilvēkiem un vienīgais, kas ietver solījumu: “Godā savu tēvu un māti, lai tavas dienas būtu ilgas tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod” (Izc 20,12). Sīraha dēla grāmatā autors sola, ka ceturtā baušļa ievērošana var dot ilgu mūžu, grēku piedošanu un citas svētības. Bērni, kuri godina savus vecākus (Sīr 3,14), krāj dārgumus, ļauj piedzīvot prieku no saviem bērniem un ilgu mūžu (Sīr 3,4-6). Sīraha dēls uzsvēra, ka tas “Kas pamet nelaimē tēvu - ir kā zaimotājs, kas sanikno māti - Kunga nolādēts” (Sīr 3,16). Slikta attieksme pret novecojušiem vecākiem varēja būt bieža problēma par kuru atklāti vajadzēja runāt, jo jau Mozus grāmatās necieņa pret vecākiem tika nopelta. Sods par necieņu bija paredzēts bargs. (Izc 21,17; At 27,16; Lev 20,9). [2] Vārdos “gandara par grēkiem” parādas izvēlētās tautas izpirkšanas un starpniecības mācības paši sākumu (Sīr 3,3-4), kam būs liela loma vēlākos laikos pestīšanas vēstures laikos. Šāds ģimenes attēls palīdzēja veidot vēlāk savu ģimeni, kurā varēja ieviest ģimenes lomu modeli, kuru varēja pieredzēt bērnībā. Ģimenē jauniešiem mācīja kā veidot attiecības un tika uzsvērts, ka viņu vecāki turpina būt klātesoši kopienas sociālajā un reliģiskajā dzīvē. Savā ziņā tā nebija tik daudz mīlestība, bet drīzāk savstarpējā atkarība. Sīraha dēla grāmatā ir uzsvērta dievišķā, vecāku un sabiedriskā autoritāte pār dēlu. Grāmatā pārdomas ir vērstas pie dēliem, lai viņi saglabātu tēvu tradīciju.[3] Sabiedrības miers un solidaritāte cilvēku starpā bija svarīgas Sīraha dēlam. Viņam rūpēja ikdienas dzīves norises, paredzama un konfortabla dzīve, kurā ģimenes dzīvei bija svarīgākā vieta sabiedrībā, jo ikdienas dzīve nav tik ļoti sabojāta ar pasaules vilinājumiem.

Ko šīs svētdienas fragmentā var lasīt par māti? Māte ir pieminēta trīs reizes (Sīr 3, 4.6.16), bet tēvs divas reizes vairāk (Sīr 3,3.5.6.7.14.16). Sīraha dēls raksta par ikdienas dzīvi un cilvēku attiecībām, un viņa pamācībām ir izglītojošs raksturs, kuras ir vērsts pie jauniešiem, kuri gatavojas pieaugušo dzīvei un attiecībām ar sievietēm. Māte parādās tikai saistībā ar tēvu un vienmēr otrajā vietā. Tēvs ir tas, kas grāmatas mācībā runā (Sīr 3,1.12), bet māte nekad neizsaka vārdu. Autors bija vairāk ieinteresēts tēvā un viņa audzinātāja lomā, bet šajās mātes pārdomās ir klātesoša tikai kopā ar tēvu. Nekas netiek minēts par mātes audzinošo lomu. [4] No 1390 grāmatas pantiem 105 jeb 7% attiecas uz sievietēm. Sieviete tiek parādīta un vērtēta divos pretstatos - laba un slikta sieviete: no vienas puses laba sieva, māte (Sīr 3,1-16), atraitne, meita, un no otras puses slikta sieva, laulības pārkāpējam un prostitūte. Sīraha dēla sievietes uztvere atspoguļo viņa laikmetu, kurā sieviete ir attēlota attiecībās ar vīrieti un laba sieviete tiek slavēta, taču jāuzmanās no sliktas sievietes. [5] Sieviete ir aicināta būt par vīrieša biedreni un māte, kuras cieņa ir ļoti liela un pielīdzināma cieņai pret tēvu. Sīraha dēls skaisti raksta par cieņu pret māti un izmanto retus vārdus: “kas māti godina, ir kā dārgumu krājējs” (Sīr 3,4) un līdzīgā veidā Jaunajā Derībā apustulis Pāvils raksta par labo darbu krāšanu bagātniekiem: “Liec viņiem darīt labu, lai viņi kļūtu bagāti labos darbos, lai ir augstsirdīgi un devīgi, tā sakrājot sev stingru pamatību nākamībai, lai tādejādi dzīvotu īstu dzīvi” (1 Tim 6,18-19). Dievs uzvedību pret vecākiem uzskatīja par mērauklu, kas norādīja uz attiecībām starp sevi un cilvēkiem, un tie, kas necienīja vecākus, necienīja sevi. Tā bija pašiznīcinoša uzvedība, jo cilvēks pats sevi notiesāja Dieva priekšā un atdalīja sevi no dzīvības avota. Kāpēc Baznīca piedāvā Svētās Ģimenes svētkos šo Vecās Derības lasījumu? Šis fragments ļauj izprast Jēzus Kristus vēlmi padod sevi Jāzepam un Marijai, kurš kā Dieva Dēls pakļaujas baušļiem, pieņem derības tautas tradīcijas un dzīvo "īstu dzīvi" (1 Tim 6,19). 

[1] Jeremy Corley, Respect and Care for Parents in Sirach 3:1-1, in: Family and Kinship in the Deuterocanonical and Cognate Literature, Berlin 2013., P. 139.

[2] Friedrich V. Reiterer, The Influence of the Book of Exodus on Ben Sira, in: Intertextual Studies in Ben Sira and Tobit, Washington 2005. P. 102.

[3] Thomas R. Elssner, “The wisdom teaches their sons” (Sir 4:11). And the daughters? - Sons of Ben Sirach, in: Family and Kinship in the Deuterocanonical and Cognate Literature, Berlin 2013., P. 176-177.

[4] Jacques Vermeylen, Occasions when Wisdom replaces the Mother as Educator in Sirach and the Related Literature, in: Family and Kinship in the Deuterocanonical and Cognate Literature, Berlin 2013., P. 203-204.

[5] Jolanta Judyta Pudełko, Od pogardy do idealizacji – obraz kobiety w Księdze Syracha, in: Biblica et Patristica Thoruniensia, Tom 8, Nr 2 (2015), s.68.

br. Jānis Savickis OFMCap