Kristus Piedzimšanas svētki

Is 52, 7-10

Kristus dzimšanas aina, divi eņģeļi,
pravietis Isajs un Dāvids
Dienvidnīderlandes manuskripts, 1250-1300.g.

Kristus Piedzimšanas svētku dienā lituģija piedāvā bagātīgu Dieva vārda galdu, lai izteiktu neviltotu prieku par Kristus ienākšanu pasaulē caur kuru Dievs pestī savu tautu. Pravieša Isaja vārdi 40-55. nodaļās pavēsta par jaunu vēsturisku Dieva iniciatīvu. Šo nodaļu sākumā (Is 40,1-11) lasām apgalvojums, ka Dievs savā padomē kopā ar eņģeļiem un citiem debesu vēstnešiem paziņoja, ka Jeruzalemei "vaina piedota" (Is 40,2) un sūta pravieti Isaju, kurš vēstīs labo vēsti, ka Dievs iesaistas pasaulē un valda pār to (Is 52,7). Šis lasījums izstaro pacilātību, kuru nepilnīgi var izteikt Isaja vārdu skaidrojumi un tulkojumi, jo šie vārdi ir jāpieredz Kunga klātbūtnē un jādzied, jo pravietis izsakās poētiski un dziļi. Šīs svētdienas lasījums ir priecīgas Kunga pestīšanas svinības Sionā un pravietis cenšas izteikt savu līksmību mācot ieraudzīt skaistumu. Jeruzālemes brīvības dienas ir prieka dienas. Kā pilsēta pacelsies no nebrīves pazemošanas, tā vairs nebūs neaizsargāta pret svešinieku uzbrukumiem; to vairs neaizņems ienācēji un to neaptraipīs rituāli nešķīstie. Pravietis gaida, ka pats Kungs ieradīsies kā ķēniņš Sionā

52. nodaļas vārdi atgādina par Jeruzālemes pazemojumu (Is 51, 17-23), bet pienācis laiks Sionas brīvībai un skaistumam, jo svešzemju iebrucēji nekad vairs neapgānīs svēto pilsētu (Is 52,1-2). Iepriekš Dieva tauta bija apspiesta un pazemota. Sākumā Ēģiptes verdzībā un vēlāk asīriešu un babilonieši spaidos. Dieva vārds tika “nievāts”, bet Viņš visu mainīs (Is 52,5-6). Dievs atklās savu spēku visām tautām līdzīgi kā atbrīvoja savu tautu no Babilonas trimdas un pats sāks valdīt pār Sionu (Is 52, 7-10). Kungs atjaunos Sionu un kad nāks pestīšanas laiks, Kungs atsegs savu svēto elkoni (Is 52,10) tautu priekšā un parādīs pestīšanu visām tautām.

Jeruzālemes sargi bija pirmie, kas ieraudzīja, ka vēstnesis tuvojas ar ziņām, un viņi kopā priecīgi kliedza (Is 52,8). Tekstā nav pateikt, kas ir šie sargi, bet var arī pieņemt domu, ka tie ir pravieši, jo citviet Rakstos viņi tiek saukti par sargiem (Ez 3,17; 33,2.7), kaut arī tiešā veidā šeit to nevar saskatīt. Ziņneša labajai vēstij pievienojas sargs uz Jeruzālemes mūriem. Sargu tēls var vienkārši papildināt skrējēju tēlu, kurš nes vēsti par Dieva glābšanu pilsētai, kurai ļoti vajadzēja to dzirdēt. Viņi liktu ļaudīm priecāties, kad Kunga godība atgriezīsies Sionā. Dzirdēšanai šajā brīdī nāk klāt redzēšana, jo abi priekā var saskatīties. Ilgu laiku Izraelis nevarēja ieticēt un saprast, ka Kunga glābiņu varēs ieraudzīt. Vairākus gadus pēc šī pravietojuma tauta atgriezās no trimdas un iegāja pilsētas drupās, taču tas vēl neatgādināja cēlo Kunga ienākšanu, bet tas bija mazs sākums jaunai un izšķirošais Kunga pestījošas darbības iecerei.

Vārdi “cik tīkami” (Is 52,7) izsaka biblisko skaistuma izpratni, kas atšķiras no mūsu uztveres, jo jūdiem skaists ir tas, kas rodas. Šajā fragmentā to labi var redzēt, jo reāli skatoties vēstneša soļi vai kājas nav skaistas vai mīlīgas. Skaistums ir pašā vēstī, kas nāk un tas ir burvīgi, jo rada prieku. Pirms Kunga vārda piesaukšanas ir jādzird vēsts, kas pasludina ticību (Rom 10,14-15). Evaņģēlija slavē Dieva spēku, kas nāk no Viņa un kalpo visu ticīgo pestīšanai. Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem atsaucas uz Isaju (Is 52,7) un attīsta vienu no svarīgākajām šīs vēstules tēmām. Īpaši 9,1-11,36 pantos apcer pestīšanu Jēzū Kristū kā notikumu, kas notiek vēsturē un piepildījumu sasniedz pastarajā dienā. Jaunās Jeruzālemes ideja kristiešiem pārauga izpratnē par Baznīcu, Dieva tautu nākotnē un pilnīgu atjaunošanos laika beigās, kad Kristus atgriezīsies spēkā un godībā (Atkl 21,1 - 22,5). Pravietis Isajs ar saviem vārdiem aicina ieraudzīt un atpazīt priecīgās vēsts ziņnešus, kas sludina Kunga nākšanu. Bez priecīgiem glābšanas sludinātājiem nevar pieredzēt Kunga nākšanas noslēpumu. Ziņneši ir pravieši, svētie un visi, kas paklausībā un Svētajā Garā nes Dieva vārdus klausītāja ausīm. Jāievēro, ka šī vests ir visiem pieejama un skaidra, un tā nav nekāda slepenā mācība, bet atvērta uz katra cilvēka dzīvi.

br. Jānis Savickis OFMCap