Is 49, 3.5-6, II svētdiena, A

Is 49, 3.5-6

Pravietis Isajs tur rokās rakstu rulli
manuskripts no Francijas, 13/14. gs. mija

15. janvāra svētdienā lasām Jāņa Evaņģēliju, kurā Jānis Kristītājs teica par Jēzu: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ 1, 29), bet pirmajā lasījumā no Isaja grāmatas pravietis raksta par Kunga Kalpu, kurš atjaunos savu tautu. Isaja vārdi lasīti kopā ar evaņģēlista Jāņa vārdiem un atklāj, ka Kalps ir “gaisma tautām” (Is 49,6), kas piepildas Kunga kristībās kā vienā no epifānijas notikumiem: austrumu gudrie, Kunga kristības un brīnums kāzās Kānā. Paklausīgais Kunga Kalps Jāņa Evaņģēlijā tiek nosaukts par Jēzu, Dieva Jēru, kurš nes pasaules grēku. Isaja grāmatā var atrast četras Kalpa dziesmas (Is 42,1-4; 49,1-6; 50,4-11; 52,13-53,12). Lasot Isaja grāmatu un šīs svētdienas kontekstā 49. nodaļu mēs varam jautāt līdzīgu jautājumu kādu uzdeva etiopiešu augstmanis Filipam: “Saki, lūdzams, par ko pravietis runā? Vai par sevi vai par kādu citu?” (8, 34) un apustulis sludināja viņam Evaņģēliju par Kungu Jēzu. Apustuļu darbos tiek lasīta 53. Isaja grāmatas nodaļa, bet Kunga kalpa identitātes jautājums ir aktuāls arī šīs svētdienas lasījumā. Isajs šajā savas grāmatas vietā (Is 49, 1-7) fokusējas uz Kalpa aicinājumu, grūtībām un jauno uzdevumu.

Isaja grāmatas 49-55. nodaļās autors risina svarīgas pestīšanas problēmas. Pirmkārt, Izraels atradās Babilonas trimdā un ja viņi kā tauta bija Kunga kalpi, tad viņiem bija jāpieredz brīvība, jādzīvo un jākalpo Apsolītajā zemē. Dieva glābšanas plāns cilvēkiem bija neapturams pat skatoties uz nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem, tomēr bija vēl viena problēma. Ko darīt ar grēku, kas tautu ieveda trimdā? Dievs viņus pasludināja par izvēlētajiem kalpiem, bet kā šie grēcinieki var taisnīgi kalpot? Dievs nevar neievērot viņu grēkus un tāpēc viņu attālināšanās no Dieva bija daudz nopietnāka problēma nekā Babilonas gūsts. Kādiem bija jābūt Dieva soļiem, lai atrisinātu šo apburto loku. Kunga Kalps var izglābt no šī grēka gūsta un pravietis ar viņu pirmo reizi iepazīstina lasītājus 42,1-9 un Viņš Izraelim būs tas, kas pats sevī tas nevarēja būt. Kunga Kalps atdos savu dzīvību, lai Dieva tauta tiktu atjaunota no atsvešinātības sadraudzībā un kalpošanā. Sākotnējais Kalpa uzdevums bija atjaunot Izraēla attiecības ar Dievu, taču viņa misija ietvēra kaut ko daudz vairāk, jo Viņš būs par gaisma pagāniem un “gaisma” šeit simbolizē atbrīvošanos no verdzības un apspiešanas.

Atklāsme par glābjošu kalpošanu tautām (49:6b) ir viena no svarīgākajām Vecās Derības koncepcijām. Izraēlis bija priviliģēta tauta, taču dievišķā izvēle saistījās arī ar ievērojamu atbildību, jo Dievs nozīmēja viņus par priesteru valsti un svētu tautu (Izc 19,6), kas nozīmēja starpniecības kalpojumu starp pasaules tautām un Dievu. Privilēģija bieži pārtapa iedomībā, ko pavada pārākuma attieksme pret pagāniem, kā to var redzēt farizejiskajā jūdaismā Jēzus Kristus laika. Jaunajam garīgajam Izraēlam (Rom 9,6; Gal 3,29; 6,16) - kristiešiem ir lielākas privilēģijas nekā senajam Izraēlam, taču ir stingri jāpretojas garīgā lepnuma kārdinājumam. Pazemīga, līdzjūtīga un upurgatava kalpošana visiem cilvēkiem ir jāraksturo jaunās tautas locekļus. Jēzus misijas vārdi: “ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas” (Mt 28,19) ir iesakņoti Vecajā Derībā un Isaja grāmatas 49. nodaļa labi ilustrē šo domu, un izsaka Kalpa dziedināšanas un miera nešanas pilnvaras. Kalps saņēma misiju dziedināt cilvēku atsvešinātību un sapulcināt Abrahama bērnus. Lūkasa Evaņģēlijā Simeona svētības vārdi Bērnam Jēzum (Lk 2, 29-32) uzsver Dieva dziedinošo darbības raksturu un atsaucas uz Isaja vārdiem 49,6. Apustulis Pāvils liecinot jūdiem un pagāniem par Kungu, uzsvēra, “ka Kristum bija jācieš, ka viņš ir pirmais, kam bija augšāmcelties no mirušajiem, pasludinot gaismu šai tautai un pagāniem” (Apd 26,23).

Kunga Kalps Isaja grāmatā ir pravietis un Dieva balss uz zemes, un viņš prasa, lai tajā klausās visa pasaule. Ja persiešu valdnieks Kīrs izmantoja ieročus, lai iekarotu nocietinājumus, “bet Dieva doti” (2 Kor 10,4) Kunga Kalpa ieroči būs vārdi, kas ir asi kā zobens. Ja valdnieki manto tautas (Ps 2,8), tad Kalps būs gaisma tautām (Is 49,6). Senajā Tuvo Austrumu pasaulē ķēniņiem dievi deva atbildību un viņi sevi uztvēra kā iekarotāji vai atbrīvotāji, bet šajā Rakstu vietā valdnieks Kīrs paliek ēnā un visu uzmanība tagad ir uz Kunga Kalpu. Tas, ka Kalps būs gaisma tautām un sasniegs visus zemes nostūrus nav jauna ideja Izraela pašizpratnei un īpaši sasaucas ar Ābrahāmu, kuram bija jākļūst par "svētība" tautām (Rad 12,3). Dievs vienmēr bija vēlējies, lai Izraēla būtu bākugunis tautām, paklausot Viņa likumam un rādot pasaulei kā izskatās taisnīga sabiedrība (At 4,5-8; Is 42, 21). Tādā veidā Dievs tiktu pagodināts, taču Izraēlim neizdevās izpildīt savu misiju, bet Kalpam tas izdosies, tomēr ceļš nebūs viegls. Pirmais lasījuma teikums izsaka domu, ka Kalps iemiesos visu Izraeļa misiju kādam tam bija jābūt pasaules tautu priekšā un viņš būs tāds, kurā Dievs tiks pagodināts. Bez Jēzus Kristuis nevar izprast Veco Derību ar visām personām, notikumiem un institūcijām, kas tur ir sastopamas, īpaši pašu Izraeli, kas piepildījumu atrod Kristū.

br. Jānis Savickis OFMCap