Adp 2, 14a, 36-41, IV lieldienu laika svētdiena, A

Adp 2, 14a, 36-41

sv. Pētera sprediķošana, manuskripts, Institut für
Realienkunde, Universität Salzburg, 1461.g.
Sermon of St. Peter -  Institute of Material Culture of the Middle Ages
and the Early Modern Period, Austria - CC BY-NC-ND. 

Ceturtajā Lieldienu svētdienā turpinām lasīt Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļu un šajā lasījumā iepazīsimies ar Pētera Vasarsvētku sprediķa noslēgumu. Visa apustuļa runa noslēdzas ar apgalvojumu, ka Dievs Jēzu ir darījis par Mesiju. Ko Pēteris ar to gribēja pateikt? Jau pirms nedēļas lasījumā apustulis izmantoja 16. psalmu, lai pamatotu savus argumentus un šajā lasījumā pirmais teikums ir runas noslēgums (Apd 2,36), kur apkopo savu biblisko argumentāciju, jo caur savu augšāmcelšanos Jēzus ir kļuvis par Kungu un Svaidīto. Vecās Derības ticība veidoja pieredzes apvārsni un veidu kā skaidrot Jēzus Kristus augšāmcelšanās vēsti. Viņš citē psamu (Ps 16,8-11), kurā Dāvids pauž savu prieku, redzot Kungu vienmēr sev priekšā, stāvam pie viņa labās rokas kā aizstāvi un solījumu par neiznīcību pēc nāves un nepamešanu ellē, bet nepārtrauktu prieku Viņa klātbūtnē. Pēteris noslēdza savu argumentu ar paziņojumu: "Lai viss Israēla nams tad nu nešaubīgi zina, ka Dievs darījis viņu par Kungu un Kristu" (mesiju/svaidīto) (Apd 2,36). Jēzus tituls “Kungs” šajā Rakstu vietā izskan ar lielu spēku, jo ir saskaņā ar Viņa mesiānisko un dievišķo identitāti. Šī Jēzus identitāte pestīšanas plānā sākumā atklājās ar Viņa piedzimšanu nabadzīgā silītē un piepildījās krusta un augšāmcelšanās notikumā.

Pētera runa ļoti aizkustināja klausītājus un viņi pātrauca viņa runu ar entuziasma pildu jautājumu: “Ko lai mēs darām, brāļi” (Apd 2,37). Klausītāji lieto vārdus “mēs” un “brāļi”, nevis tikai “es”, jo Pēteris viņus arvien dziļāk iesaistīja savā argumentācijā, veidoja attiecības un tuvināja viņus ticīgo kopienai. Pētera runa atvēra uz sarunu, jautājumiem un atbildēm. Ticība nav kaut kas tīri individuāls un cilvēks pats nevar to pieredzēt, jo apkārtējā pasaule ar savu spiedienu vienu personu var iedzīt stūrī un tāpēc ticības prieks ir jāpiedzīvo sabiedrībā. Šī ir ļaužu otrā iespēja pieņemt Dieva apmeklējumu (sal. Lk 1,68; 7,16). Pēteris nevēlējās uzsākt diskusiju un Jeruzalemes klausītāji neraģēja skeptiski kā Pāvila klausītāji Atēnās (Apd 17,32). Neviens neizteicās: cik loģiskas un labas idejas Pēteris izklāsta un šīs domas mēs apsvērsim. Apustuļi neizteica nekādas idejas, bet pārstāstīja notikumus, faktus un jaunu īstenību, ka Dievs darbojas savā Svaidītajā ar spēku, kas ir spēcīgāks par nāvi. Klausītāji dzirdēja faktus un vēlējās līdzīgā veidā atbidēt uz faktiem ar rīcību - ko lai mēs darām?

Klausītāji vērsās ar jautājumu pie tiem, kuri jau bija piedzīvojuši šo jaunumu un lūdza, lai viņiem parāda kādu nākamo soli jāsper. Šeit atklājas patiesība, ka “ticība nav jauku domu konstrukcija vai pat jauna apziņa; pirmkārt, un galvenokārt tā ir vienkārša darbība - viens solis vienlaikus.”* Pēteris atbildēja uz viņu jautājumu un aicināja nožēlot grēkus un kristīties Jēzus Kristus vārdā, lai saņemtu grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu. Uzsvaru šeit tiek likts uz frāzēm “Jēzus Kristus vārds” un “Svētā Gara dāvanas”. Pēteris ilgi turpināja runāt. Cilvēkiem tiek piedāvāta otra iespēja pieņemt Kunga piedāvājumu un klausītāji pārliecinājās par Pētera argumentiem un tika kristīti un tajā dienā viņiem pievienojās apmēram trīs tūkstoši dvēseļu. “Bet kas man dos šī vārda spēku, kas novedis pie klausītāju glābšanas. Pēteris teica tikai vārdu Jeruzalemes iedzīvotājiem, un ar vienu tīkla iemetienu, ar ko mēs saprotam vārdu, zvejnieks noķēra daudzus tūkstošus (Apd 2,41). Mūsu skolotāji lieto tik daudz un tik cēlus vārdus, bet cik daudz tiek izglābti, pateicoties tam!?”** “Svētā Gara spēkā un no Tēva un Dēla gribas ar savas runas garīgo sietu noķēra trīs tūkstoši dvēseļu. Tik vareni darbojās visos apustuļos žēlastība”.***. 

Kur tas viss var īstenoties šodien? “Grēku piedošana [...] var tikt dota tikai Baznīcā, kurai ir Svētais Gars. Grēku piedošana ir šāda: lai grēka autors, gars, kas ir sašķelts pats sevī, nevaldītu mūsos un lai mēs, atbrīvoti no nešķīstā gara varas, kļūtu par Svētā Gara svētnīcu un tad, Viņa žēlastības attīrīti, mēs Viņu uzņemtu kā iemītnieku taisnības darbībai, vairošanai un piepildīšanai. [..] Pēteris sacīja pārsteigtajiem ļaudīm, kas tur bija, kuri nožēloja grēkus un vērsās pie Pētera un pārējiem apustuļiem: "Ko mums darīt, brāļi? Parādiet mums!" Pēteris tiem sacīja: "Atgriezieties no grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti Jēzus Kristus vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.” (Apd 2,38) Gan grēku piedošana, gan šīs dāvanas piešķiršana notiek Baznīcā, kurā bija Svētais Gars.”****

* Gerhard Lohfink, Between Heaven and Earth: New Explorations of Great Biblical Texts, Collegeville: Liturgical Press 2022, 157.lpp.

** Sv. Gregors no Nisas, De deitate adversus Evagrium, Gregorii Nysseni Opera 334.

*** sv. Jeruzalemes Kirils, 17. katehēze 21, Pirmskristību un mistagoģiskās katehēzes.

**** sv. Augustīns, 71. sprediķis 20.33

br. Jānis Savickis OFMCap