2 Tim 1, 8b-10, II gavēņa svētdiena, A

2 Tim 1, 8b-10

Sv. Pāvils ar bīskapu Timoteju, manuskripts no Lielbritānijas
 Bodleian Libraries, University of Oxford, 1240-1250.g.

Otrajā gavēņa svētdienā lasām Pāvila 2. vēstuli Timotejam, kurā apustulis iedrošināja viņu iedegt no jauna sevī Dieva dāvanas un žēlastības, kuras saņēma apņemot apustuliskā kalpojuma amatu. Pāvils Timoteju aicināja uz drosmi un spēku pārbaudījumu priekšā. Dievs cilvēku aicina nevis dēļ viņa darbiem, bet brīvprātīgi, savas žēlastības spēkā, kas atklājās Jēzū Kristū, kurš uzveica nāvi un aktualizēja nemirstību. Pāvils cieta Evaņģēlija dēļ un nekautrējās no savām ciešanām, un Timotejam arī nav par ko raizēties, jo saņemot sludinātāja, apustuļa un Evaņģēlija mācītāja amatu, Dieva dāvātā izturība šajā ceļā nodrošinās izturību. Mēs zinām par visiem pārbaudījumiem apustuļa ceļā. 2. vēstule Timotejam tiek atzīta par pēdējo Pāvila rakstīto vēstuli un priekš mums tā ir kā sava veida apustuļa testaments. Šajā vēstulē ir apslēpta Pāvila pēdējā griba, kurā uzsvars tiek likts uz Timoteja lojalitāti un aicina viņu uz uzticību un izturību aicinājumā, un atbildīgi rūpēties par savu amatu.

Šo vēstuli Pāvils rakstīja ieslodzījumā un viņam vairs nebija reālu cerību uz glābiņu, jo gaidīja nāves soda izpildi. Jāievēro, ka Pāvils rakstot no cietuma Timotejam nesūdzējās par savu likteni, pasauli un cilvēkiem, bet iedrošināja viņu. Tie bija spēcīgi vārdi, jo Pāvila situācija apēnoja Timoteja nākotnes scenārijus, jo viņam arī būs jāsadurās ar grūtībām un vajāšanām ne tikai no Romas varas iestādēm, bet arī no viltus mācītājiem Baznīcā. Viņš aicināja Timoteju pārvarēt savu nedrošību un jaunības biklumu. Apustuļiem ticības piedzīvojuma jēga un nozīme bija skaidra. Jēzus viņiem stāstīja par savām gaidāmajām ciešanām un nāvi pie krusta. Viņš vēlējās mācekļus sagatavot Golgātas drāmai un savas nāves patiesās nozīmes izpratnei.

Ciešanas nāca komplektā ar aicinājumu, kad Jēzus aicināja Pāvilu būt par savu apustuli (Apd 9,16), un cietumā šis aicinājums sasniedza kulmināciju, jo Pāvils savā miesā piepildīja to, kas trūka Kristus ciešanās Baznīcas labā (Kol 1,24). Timotejam pavērās iespēja piedalīties šajā žēlastībā. Šo lasījumu Baznīca mums piedāvā kā iedrošinājumu neatlaidīgi pildīt mūsu gavēņa apņemšanās. Pāvils savās vēstulēs bieži uzskaitīja savas un citu kristiešu ciešanas kā Kristus ciešanu papildinājumu un ne jau tāpēc, ka Kristus ciešanām kaut kas trūktu, bet gan tāpēc, ka Kristus Miesas, Baznīcas, locekļiem ir jāpiedalās cietošā Kristus noslēpumā. Pāvila vārdi šajā svētdienā ir svarīgi tiem, kas gatavojas kristībām un mums visiem: “Dievs mūs ir izglābis un aicinājis ar svētu aicinājumu” (2 Tim 1,9) un “mūsu glābējs Kristus Jēzus, kas ir gan iznīcinājis nāvi, gan ar evaņģēliju gaismā cēlis dzīvību un neiznīcību… ” (2 Tim 1,10). 

Pāvila pamudinājums atgādina himnu (2 Tim 1,9-10), kurā Dieva glābšanas nodomam tiek piedēvētas trīs īpašības. Pirmkārt, glābšana ir dāvana. Tāpat kā Pāvils vēstulē romiešiem, arī šajā vēstulē ir skaidrs pretstats starp cilvēka darbiem un Dieva žēlastību. Otrkārt, glābšana īstenojas Jēzū Kristū. Treškārt, iniciatīva izriet no visas mūžības un neaptveramiem Dieva plāniem. Lai gan šī pestīšana tika atklāta Jēzus Kristus glābšanas darbā, Dievs to bija vēlējies jau no visas mūžības. Dievs dod mums aicinājumu uz svētumu nevis mūsu pašu nopelnu dēļ, bet tā ir žēlastība. Dieva plāns ir iekļauts šajā aicinājumā, ko Viņš mums atklāj savā Dēlā Jēzū Kristū. Šajā kontekstā Pāvils runā par “noslēpumu” un domā par dievišķo plānu, kas gadsimtiem ilgi bija apslēpts, bet tagad ir darīts zināms visiem Kristū. Kāds ir šis plāns? Kunga uzvara pār nāvi un dzīvības dāvanas atklāšana Lieldienu uzvarā.

br. Jānis Savickis OFMCap