Is 25, 6-10a, svētdiena XXVIII A

Is 25, 6-10a

Jēra pielūgšana Sionas kalnā, manuscripts no Nīderlandes,1460.g.
Adoration of the Lamb on Mount Sion by the 144-thousand;
St. John the Evangelist (1st of 2) - 1460 - KB, National
Library of the Netherlands, Netherlands - Public Domain.

Vecās Derības praviešu vārdus par Izraela nākotni var ietvert apgalvojumā, ka Dievs veido savu tautu no jauna. Kunga darbos un būtībā ir Izraela, tautu un katras personas nākotne. Šīs svētdienas lasījumā pravietis Isajs raksta par Dieva pestīšanu un Viņa dāvanām apokaliptiskā veidā un tēlaini. Dievs Sionas kalnā visām tautām sarīkos lielu mielastu un šis mielasta apraksts atgādina kronēšanas svinības, kad ķēniņš sāk savu valdīšanu. Krāšņa un neparasta mielasta rīkošana nozīmē, ka Dievs dāvā savu laipnību un žēlastību savos darbos, kas ļauj dzīvot piepildīti. Skumjas vairs nebūs cilvēku pieredzes daļa. Nāves arī vairs nebūs, jo tā apdraud dzīvību un pārstās valdīt. Tautas, kuras padosies Dieva valdīšanai un rūpēm, vairs nepiedzīvos nelaimes.

Šajā lasījumā visspēcīgāk ir uzsvērta universālisma ideja. Līdzās skaistam mielasta aprakstam ir ielūgums “visām tautām” un “viesiem vaigiem”. Dalība šajās svinībās būs ne tikai dod sātu, bet arī atbrīvot no apsega, kurš aizklāj cieņu un iepazīšanu. Viss negatīvais, arī nāves un skumjas tiks uzlūkots jaunā veidā. Tas vairs nebūs izmisīgs vai traģisks skatiens, bet jaunās zīmes pozitīvais skatiens uz īstenību. Lasījuma centrā ir doma par apspiestības un šašķeltības pārvarēšanu, jo Dievs grib sapulcināt visas tautas ap savu galdu, savas godības svētajā kalnā, kur cilvēki vairs nerisinās savas šaurās intrigas un vairs nenobīdīs malā nevēlamos ļaudis. Dievs visiem cilvēkiem izrāda iejūtību, dāvā dzīvību un sagatavo mielastu. Vairs nebūs apspiestība un bezkaunība, bet miers un brīvība; ciešanas un nāve tiks uzvarēta, un visi atzīs Kungu par vienīgo Dievu un pestītāju. Šī cerība nebalstās uz cilvēka spējām, bet tikai uz Dievu.

Bibliskais vīna motīvs attēlo mesiānisko pestīšanas laiku. Dziesmu dziesmas grāmatā lasām: “Es ienācu savā dārzā, māsa mana, līgava, savācu mirres un balzāmu, ēdu šūnas ar medu, dzēru vīnu un pienu. Ēdiet, draugi, dzeriet un reibstiet, mīļie” (Dz 5,1). Vīns Rakstos simbolizē prieku un īpašā veidā tas atklājās pirmajā Jēzus zīmē Galilejas Kānā. Šīs svētdienas lasījums izsaka cerību, ka Dievs uzsāks savu galīgo valdīšanu un pēc Viņa intronizācijas sekos liels mielasts Siona kalnā. Šī mielasta laikā Izraels atjaunosies godībā un visas tautas tiks ielūgtas un pievienosies svinībām. Mielasta laikā tiks sarautas skumjas un ciešanas saites, kas šķeļ un nospiež tautas, un pasaulē iestāsies pēdējo laiku nebeidzamais prieks. Pravietim Isajam tā vēl bija tāla nākotne, bet Jēzus uzsvēra, ka šie laiki jau ir iestājušies. Beigu laiku prieks ir iesācies un mielasts ir pieejams. Visu daudzo detaļu vidū izceļas pārsteidzoša vēsts, ka Dievs “izpostīs nāvi…noslaucīs asaru no visu vaigiem” (Is 25,8). Nāves nāve nonozīmē ilga zemes dzīvi, bet jauna lietu kārtība, kur vairs nav nāves un ciešanas diktatūra. Tas ir Dieva dāvanu laiks un kristiešiem tā ir Euharistija, kurā mācāmies citu esības veidu, kurā jaunā dzīve Kungā ir visa centrā.

br. Jānis Savickis OFMCap