Psalms 18 (17) 2-4.47.51
 | |
| Dāvids un Goliāts, manuskripts no Francijas, 1475.g. Psalterium ad usum Fratrum Minorum, BnF / Gallica* |
25. oktobra svētdienā Dieva vārda liturģijā dziedam 18. Dāvida psalma pantus un šie lūgšanas vārdi ieved mūs psalmista apdziedātajā vienotībā ar Kungu, kas kristiešiem piepildās Jēzū Kristū. Ķēniņš Dāvids savu liecību un pateicību iesāk ar sirsnīgu mīlestības apliecinājumu. Izmantojot dažādus tēlus, viņš raksturo Kungu kā savu uzticamo un vareno glābēju. Psalmists par savu mīlestību pret Dievu apraksta izmantojot jēdzienus, kas izsaka aizsardzību un drošību: “stiprums”, “atbalsts”, “patvērums”, “glābējs”, “klints”, “vairogs”, “pestīšanas rags”, “aizstāvis”. Bībelē klints ir Dieva simbols ar kuru cilvēks var justies droši. "Rags" ir tēls, kas aizgūts no liela dzīvnieka, piemēram, vērša, un simbolizē glābēja spēku padzīt ienaidniekus. Katrs šis vārds ir bagāts ar dažādām nozīmēm un šī psalma kontekstā šie vārdi ir svarīgs ievads tālākajā lūgšanā.
Autentiskas attiecības ar Dievu veidojas tad, kad cilvēks apzinās to, ka par visu jāpasakās Kungam. Šie drošības jēdzieni izsaka arī paaugstinātu dzīvi, atrašanos uz klints, Dieva klātbūtnē. Pretēja “stiprai” dzīvei, kas ir piepildīta, priecīga, spēkpilna ir apdraudēta, vāja, nīkulīga un dziestoša dzīve. Dzīvē ar Kungu nebaidās no izaicinājumiem un briesmām. Dievs ir dzīvības avots un jo vairāk cilvēks attālinās no Dieva, jo vairāk pieredz nāvi. Tāda bija psalmista pieredze nāves un ienaidnieku priekšā, un viņš sajuta, ka Kunga roka glābj viņu no nebūtības.
Psalma noslēgumā seko pielūgsme par Kunga varenajiem darbiem un Viņa uzvara ir arī mūsu uzvara. Bībeles cilvēki redzēja saiti starp Dieva radošo spēku un cilvēka dziļo uzticību Viņam, jo Dievs ir radītājs un mūs pazīst, un tāpēc, ka Viņš ir varens, Viņš mūs vēro un Viņam ir jāpalīdz un jāaizsargā mūs (Sīr 18, 1-14). Psalmos šī izpratne iegūst lūgšanas vārdu saturu, kuros ticīgie teic Radītāju un pasakās savam Glābējam par Viņa vareno palīdzību. Par Kunga glābšanu un palīdzību liecina psalmi un šīs svētdienas psalmā labi parādās kā ķēniņš, kurš pieredzēja Dieva palīdzību, mēģināja aprakstīt jēdzieniski Kungu (Ps 18,2-4).
Svētais Augustīns viena no saviem sprediķiem jautā: “Vai kāds pateiks kādā veidā nodrošināties pret ienaidniekiem?... Ja esat jau iepazinuši ienaidniekus, uzlūkosim aizsardzības līdzekļus. “Es piesaukšu slavas cienīgo Kungu un būšu glābts no saviem ienaidniekiem” (Ps 18,4). Zini, ko darīt. Slavējot, sauc, bet slavējot Kungu, sauc. Ja pats sevi slavēsi, neaistāvēsies pret ienaidniekiem. Slavējot Kungu, sauc Viņu un tevi [Viņš] aizstāvēs pret ienaidniekiem.”** 18. psalma autors ir ķēniņš Dāvids un mēs varam teikt, ka sajā metaforu straumē Dāvids no jauna izdzīvo savas bēgšanas un uzvaras un iedziļinās to nozīmē, ka patiešām Kungs ir nesatricināma klints.
* https://gallica.bnf.fr/ark:/12148/btv1b8452656h/f7.item#
** Sv. Augustīns, Sprediķis par Mateja Evaņģēliju, Sermo LXVII, 4.6
br. Jānis Savickis OFMCap
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru